Paplašinātā meklēšana

nesapraša,

2): jauns es biju, n., kâ bildina meitu māti BW. 14734, 2.

Avots: EH II, 19

nesapraša,

1) der Unverstand, die Verlegenheit:
tas aiz nesaprašas tuo nuosit LP. VII, 839. es iesaucos nesaprašā Latv.;

2) [auch: nesaprašņa Celm.] comm., der Unverständige, Pfuscher;
im Plur. auch nesapraši Jes. 35, 8, Rainis.

Avots: ME II, 731

sapraša Dond. n. FBR. V, 130,

1) der Verstand, die Vernunft
Wid.: sapraša bijuse tâ pat kâ cilvē̦kam LP. VII, 903. šim sākuse griezties ve̦cā sapraša atpakaļ ebenda S. 943. viņš man atdeva saprašu A. XI, 572. vai jums saprašas (sind Sie bei vollem Verstand? meinen Sie das im Ernst?)? Jaun. mežk. 28. ar saprašu (vernünftig, mit dem nötigen Verständnis) likt ruoku pie sava laika uzde̦vumiem Teodōrs MWM.;

2) comm., ein vernünftiger, verständiger Mensch
Spr.

Avots: ME II, 707

apķêriens: dažam cilvē̦kam visās darīšanās ir labs a. Ahs. gaišu saprašanu un ātru apķērienu Janš. Mežv. ļ. II, 503. dē̦lam a. Pas. VI, 336.

Avots: EH I, 96

I dur̃nis: ak tu durnis, nesapraša! BW. 35013, 3 var.

Avots: EH I, 344

izkuģuôt, ‡

3) "nesaprašanas dēļ izdarīt zaudējumus" Frauenb: viņš izkuģuojis visu savu veikalu (dzīvi).

Avots: EH I, 459

jezme: "prāts" Setzen: vai tad tev jezmes (= jē̦gas, saprašanas) ne˙maz nav! Salwen. še vairs nav ne˙kādas jezmes (= kārtības, jē̦gas) Fehsen.

Avots: EH I, 563

lìeta,

1): ein Handwerkzeug
Kaltenbr.: jam ir lietas. nevajag lietu, vajag saprašanas. šis izdarījis lietu ("eine Untat"); kuo tu viņam darīsi? Seyershof; der penis (wie d. Ding) Frauenb.;

3): nuo šitā lietas neizies Warkl. Zu li. lieta s. auch Fraenkel FBR. XI, 55.

Avots: EH I, 757

‡ mũrlãpis Stenden "nejē̦ga, nesapraša". Vgl. mũlãps.

Avots: EH I, 839

‡ neuomis "nejē̦ga, plānprātiņš" Ruj.; neùoms "nesapraša, vientiesis" Nötk.

Avots: EH II, 22

samaņa: jums jau ir citādāka s. ("saprašana, izprašana") Frauenb. kam s. ("saprašana") Sonnaxt. tev nu gan vairs nav samaņas! AP., Saikava, Seyershof, Zvirgzdine. dzēre bez samaņas (= "tâ, ka pat nuojē̦ga par visu bija zudusi") Kaltenbr. izgāja man pa˙visam nuo samaņas (ich vergass), kur ... Zvirgzdine.

Avots: EH XVI, 429

samisle, = nesaprašana, die Verwirrung, das Nichtwissen: man tur bija samisle Gr. -Buschhof.

Avots: ME II, 686

saprast, tr., intr., verstehen, begreifen: valuodu, runu; cilvē̦ku. Sprw.: sapruot gan, bet nevar atbildēt RKr. VI, 708. kâ lai jūs sapruotu? Turg. Muižn. per. 151. te nav ne˙kā kuo nesaprast (nichts Unverständliches) LP. IV, 7. zvēla pa galvu tâ, lai sapruot V, 390. - Part. saprùotams, verständlich: sapruotama valuoda. Refl. -tiês,

1) verstehen, begreifen; eine Gelegenheit wahrnehmen, benutzen:
sapruoties (Var.: sapruot mani), neprašiņa, ka es tevis negribēju! BW. 1030;

2) einander verstehen:
lai mācītājs ar ļaudīm varē̦tu saprasties Kundziņš, Ve̦cais Stenders 36. Subst. saprašana,

a) das Verstehen;

b) der Verstand:
dieviņš duos saprašanu! RKr. VIII, 30. ar saprašanu var dabūt naudu, bet ne ar naudu saprašanu JK. II, 509; saprašanâs,

a) das Verstehen;

b) das gegenseitige Verstehen, das Einverständnis;
sapratẽjs, wer (eine Sache) versteht, begreift: muižnieks bij sapratējs, nuopietns zemkuopis Krišs Laksts 87.

Avots: ME II, 707

šàurs: šauriņas bikses Sonnaxt. šaûra? (= maza) saprašana Frauenb. Subst. šàurums: vainaciņu dare̦naju šaurumā, platumā BW. 5489, 1. Zur Etymologie vgl. auch FBR. X, 62 und Pedersen Studi balt. IV, 152 f.

Avots: EH II, 623

II smūdzis,

1): "cilvē̦ks ar šķietami šauru saprašanu" (mit "ù" ) Sermus; "tumšs, neattīstīts, māņticīgs cilvē̦ks" (mit û ² ) Lems.; wohl mit s. I identisch;

2): uodu dzē̦lumi niezeja ... visi kasījās ... lâdē̦dami tuos nelietīguos smūdžus A. Upītis Laikmetu griežos I, 89.

Avots: EH II, 541