sarantīt
sarantît,
1): nuolaida ... egli, sarantīja runguļus Janš. Mežv. ļ. II, 370. līdze̦nākuos (scil.: kuokus) sarantītu negaŗuos runguļuos 410. s. ("sacirst") daudz kuoku Dunika, Rutzau;
2): hauend (kerbend) herstellen (in grosser Menge):
kuokam vis˙apkārt saran̂tīti 2 ruobi Dunika.
Avots: EH XVI, 440
1): nuolaida ... egli, sarantīja runguļus Janš. Mežv. ļ. II, 370. līdze̦nākuos (scil.: kuokus) sarantītu negaŗuos runguļuos 410. s. ("sacirst") daudz kuoku Dunika, Rutzau;
2): hauend (kerbend) herstellen (in grosser Menge):
kuokam vis˙apkārt saran̂tīti 2 ruobi Dunika.
Avots: EH XVI, 440