sarantît,

1) tr., zerteilen, zerschneiden, zerhacken:
sieru, kuokus Rutzau, N: u. O. - Bartau;

2) kerbend annotieren:
sarantī (uz burtskuoka) kādas desmit dienas vîrsū Janš. Bandavā I, 6.

Avots: ME II, 712

sarantît,

1): nuolaida ... egli, sarantīja runguļus Janš. Mežv. ļ. II, 370. līdze̦nākuos (scil.: kuokus) sarantītu negaŗuos runguļuos 410. s. ("sacirst") daudz kuoku Dunika, Rutzau;

2): hauend (kerbend) herstellen (in grosser Menge):
kuokam vis˙apkārt saran̂tīti ² ruobi Dunika.

Avots: EH XVI, 440