kam [li.
kám], Dat. von
kas,1) wem: kam tu tuo iedevi? kam ļaužu? so fragt man nach der Zugehörigkeit, zu welchem Gebiete gehörig?2) wozu, warum: uozuoliņ, ze̦mzarīti, kam tu augi lejiņā? BW. 2791.
kam mani rātin rāja, kam nejēmu līgaviņas 13873;
3) wenn doch (in Livl.), als Wunschpartikel, mit dem Part. Praet.:
kam (Var.:
kaut) pirmāk zinājusi, nuo kurienes tautas jās! BW. 14095, 2.
kam laimiņa tāda sieva, kāda mana māmuliņa 1205;
4) konzessiv, konditional:
es ļaudīm nesariebtu, kam (wenn auch) ik˙dienas raudājusi 618.
dziedāt vien es dziedātu, kam (Var.:
ja, kad) man uotrs palīdzējis 296, 2.
Avots: ME II,
147,
148