iẽlùoks Kand.,
[ìelùoks PS., C.,
iêluoks 2 Bauske, Ruj.], auch
iẽlùoka, ielùocis, ielùoce, ielùokne BW. 17838,
1) eine in den Volksliedern vielgenannte Verzierung der vilnaine, der Handschuhe, auch das Kragens und des Gürtels; n. L. Fransen;
Einschlag an Kleidern Mag. IX, 2, 222,
brodierter Rand der vilnaine; Falte M.; in Selb.:
"ieluoki ir lakata malā ieausta strīpa nuo savādas dzijas": vai duos kre̦klu bez piedurkņu, vai vilnaini bez ieluoka BW. 25410.
bez ieluoču 6780.
vai tie bija cimdu raksti, vai villaines ieluociņi? 935, (vgl.:
apsedzās bārenīte gaŗieluoku villainīti 4477; 4777).
es neadu raibu cimdu bez pe̦lē̦ku ieluociņu 7257; 25270, 1.
apkaklīšu stūrīšam sīki šūti ieluociņi 6651.
plānu deva sveša māte bez ieluoku paladziņu 4610.
man bija raiba juosta deviņiem ieluokiem 1061.
māt[e] (pirka) ieluoka mētelīti BW. 32103, 2.
tev vajaga kuoklēm galdu, man ieluoku austuvītes 3645.
gudreniece tautas meita, klētī luoka ieluociņus 13852
(ieluocītes 7131.)
ar pušķiem galdu slauku, ieluočiem istabiņu 21551. In Livl. sind n. Mag. XX, 3, 117 mit
ieluoki die tiefen Falten am Rückenschoss der alten Männerröcke und die mit rotem Wollband eingefassten Zacken am unteren Rande der Weiberkamisole bezeichnet worden (Wend., Lindenhof);
2) die Einbucht, Biegung: straujupītes ieluokā A. XI, 550.
nuonāca pie kapsē̦tas meža ieluokā Niedra.
pa rudzu ieluokiem nāk meiča A. Up. J. 1. 1.
baltais matu ieluoks ap tuo bij smuki sasukāts A. XXI, 264.
tauriņš brūniem spārnu ieluokiem;3) das in den Brautschatz (pūrs) Niedergelegte U.:
ieluokus līdzināt U.,
wegen der Mitgabe der Braut übereinkommen;[4) der Aufzug (beim Weben) Bielenstein Holzb. 390].
Avots: ME II,
41,
42