Paplašinātā meklēšana

nesatiksme ,* die Unverträglichkeit, Disharmonie: nesatiksme viņu starpā bija asāka palikusi Purap.

Avots: ME II, 731

satiksme,* der Verkehr; die Eintracht; = paziņas, die Bekanntschaft Wid.; satiksmes ceļi, Verkehrswege. uzturēt satiksmi, den Verkehr aufrechterhalten. satiksmē ar sev līdzīgiem viņš... bijis pazemīgs Latvju tauta XI, 1, 42. kur... viņam šīs satiksmes trūkst, viņš jūtas vientulis Janš. Dzimtene ² III, 87. lai saimnieki... stiprina labuo satiksmi starp sevi un gājēju B. Vēstn.

Avots: ME III, 762

apeja, der Umgang, Verkehr Kronw.; besser dafür satiksme.

Avots: ME I, 85

apmât [zu mât etc.; s. Zubatỳ AfslPh. XVI, 399 und Berneker Wb. II, 7], tr.,

1) über jem. etw. kommen lassen, anstecken:
pastāvīga satiksme ar gara vājinieku ne ikkatru neapmāj ar vājprātību B. Vēstn.;

2) betören, verblüffen, verwirren, behexen
[Erlaa]: tu viņu turēji apmātu Vēr. I, 1085. meža sieva viļina un apmāj it īpaši grūtsirdīguos cilvē̦kus Pūrs II, 58. cilvē̦ks tādā brīdī kā apmāts Lib. 6.Cf. apmãnît.

Avots: ME I, 105, 106

ârenieks BW. V, S. 197, ârinieks, ârnieks, auch ârenietis, der Auswärtige, Externe, Fernstehende: biedrības ārinieku biedri, die auswärtigen Mitglieder der Gessellschaft B. Vēstn.; * vai satiksme ar tē̦vu viņam bija labuojusies, nevarēja ārenieki izšķirt A. XXI, 44; der externe Schüler A. XII, 671; XIII, 78; XV, 24, 91.

Avots: ME I, 242

atvẽst (li. atvė´sti), intr., inch., sich abkühlen Smilt.: neļaut istabām atvēst Pūrs III, 67. [kad tik ēdiens neatvē̦s Ruj.] vē̦lāk viņu satiksme atvēsa Dz. Vēstn.

Avots: ME I, 210

aûdums,

1) die vollendete Handlung des Webens:
māte mani uzslavēja par šīs dienas čakluo audumu, die Mutter lobte mich, dass ich heute so fleissig gewebt habe;

2) das Gewebte, Gewebe:
visas klētspriekšas apklātas gan ar actainiem, gan ar žuburainiem audumiem Alm. vai mūsu satiksme nebija it kā mūžīgs audums iz vissmalkākajām jūtām Rain.

Avots: ME I, 215

kuõpâtiês, -ãjuôs, kuõpêtiês, -ẽjuôs, kuõpuôtiês, n. U. in Autz kuopîtiês, sich verbinden ; zusammen halten, vertraut mit einander umgehen: kur kaimiņš ar kaimiņu organiski kuopuojas JR. IV, 162. satiksmes vārds "pēc" kuopuojas ar ģenitīvu. meita kuopuojas ar puišiem, pflegt allzu intimen Umgang.

Avots: ME II, 345

‡ pā`rvazs ² Kaltenbr., = ‡ pãrvaza 1: satiksmei vajadzēja nuotikt vienīgi ar pārvaziem Jauns. Augšz. 34.

Avots: EH XIII, 215

žir̃gts Alschw., A. - Ottenhof, AP., Bauske, C., Dunika, Frauenb., Iw., Pankelhof, PS., Renzen, Ruj., Schnehpeln, Selg., Siuxt, Trik., Wolm., (mit ìr ² ) Adl., Heidenfeld, Kalz., KatrE., Kl., Mahlup, Prl., Saikava, Selsau, frisch, munteŗ lebhaft Erlaa und Kurl. n. U., Memelshof: žirgts puisis Vēr. II, 54. žirgts sivē̦ns Frauenb. žirgts kumeļš ebenda. žirgts teļš Dunika. saimnieks izgulējies itin žirgts LP. III, 93. seja ir žirgta A. v. J. 1896, S. 220. kājas tup vēl žirgtākas Purap. Kkt. 15. žirgti suoļi Upītis St. 8. viņa gāja itin žirgti Vēr. II, 206. žirgts nuo acīm Meselau, gut sehend. satiksme ar Maz-Āziju ir tikusi žirgta Austr. - Subst. žir̃gtums, die Munterkeit, Lebhaftigkeit, Frische: radīja... jaunu dzīvību, jaunu žirgtumu A. XXI, 755. tas ne̦rviem nuolaupa visu žirgtumu A. v. J. 1896, S. 224. brūtgāns re̦dz tavu žirgtumu LP. V, 108. Vielleicht als ein Lituanismus (wegen des ž- für z-) nebst žirkls und žirns li. žirti zirkst(el)ēt" (bei Rīteris); zur Bed. vgl. die Notiz zu zibt II. Oder etwa (als ein Lituanismus) zur Wurzel von an. karskr "frisch, lebhaft" bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 599 (wenn mit k- aus ide. g̑-)?

Avots: ME IV, 811, 812