Paplašinātā meklēšana

‡ al˜barêtiês Ahs., Frauenb., -ẽjuôs, albern, tollen: puišel, nealbarējies tik daudz! izturies rāms! Ahs. bē̦rni albarējas ebenda.

Avots: EH I, 67

ãlêtiês, -ẽjuôs,

1) sich unruhig gebärden, lärmen, tollen, toben:
ve̦lns ālējās visu nakti JK. III, 74 [vgl. āle und āļa];

2) sich abmühen
Lind., Selburg. [zu ālêt 2?]

Avots: ME I, 238

añgarêtiês, -ẽjuôs, mit etw. rühren, stochern: kuo tu angarējies? Wainoden?

Avots: ME I, 71

bañduôties, bandêties, -ẽjuôs (li. banduótis "получать прибыль съ посѣва"), für sich arbeiten, durch Nebenverdienst erwerben: nu man vaļas banduoties, baŗuot savu kumeliņu BW. 15267, 1.

Avots: ME I, 262

brĩnîtiês, - uôs, - ĩjuos, brĩnêtiês - ẽjuôs, brĩnuôtiês, staunen, sich wundern. Mit d. Dat.: brīnās ļaudis dziesmām manām, brīnās manai valuodai; seltener mit d. Akk. - Inst.: brīnās tautas manu dziesmu BW. 188, 16791; gew. mit par: par tuo ne˙maz nav kuo brīnīties; mit einem abhängigen Satze mit ka, kad, kâ: visi ļaudis brīnījās, ka (kad) es gāju maltuvē. brīnums man od. brīnumiem (selten: brīnumam BW. 5926) jābrīnās, ich muss mich sehr wundern BW. 11691.

Avots: ME I, 334

‡ damalêtiês, -ẽjuôs, tollen, scherzen Linden, Schnehpeln.

Avots: EH I, 305

‡ gaîseklêtiês ² Salis, -ẽjuôs, albern, tollen: viņš te visu dienu gaiseklējas.

Avots: EH I, 377

kakarêtiês, - ẽjuôs, sich aufdrängen, sich anschmiegen: kakarējies viņam klāt Mar. n. RKr. XV, 2, 117. [Mit Reduplikation zu kãrties?]

Avots: ME II, 137

kar̂mêtiês, - ẽjuôs,

1) Händel suchen:
vai tu te atnācis karmētiês? Mat.;

[2) trödeln Ruj.].

Avots: ME II, 163

kašķâtiês, - ãjuos, kašķêtiês, - ẽjuôs, sich an jem. reiben, Händel suchen, widerhaarig sein: kuo tu ar mani tik daudz kašķējies? Lub., Fest. vēl viņš kašķējas! Purap. Zu kašķis.

Avots: ME II, 170

kàunêt, - ẽju, tr., beschämen: kaunē manus ienaidniekus BW. 9123. viņa sāk pa juokam ar pirkstu tevi kaunēt Egl. Refl. - tiês, - uôs od. (Smilt.) - ẽjuôs, - ẽjuôs, sich schämen, sich genieren, blöde sein mit d. Gen. und Akk. der Pers. u. Sache, dem Dativ der Sache und mit nuo konstruiert: lielākās nedziedāja, jaunu puišu kaunējās BW. 836. es ve̦caju bāleliņu ka- tēviņa kaunējuos Ltd. 504. vai tu manas draudzības kaunies? Rol. kaunies pate, tautu meita, savai nieku valuodai BW. 8528, 25460. nuo tēviņa kaunējuos Ltd. 767. acis kaunas nuo gaismas, das Auge ist lichtscheu. Mit dem faktitiv Akk., an dessen Stelle im VL. oft der Gen. steht: Sprw. kaunies kaunu, bīsties dievu. kaunies kaunu! schäme dich! BW. 11502, 18, kaunies kauna 11502, 2; 19305, 1; 21934. [kàunêtiês auch C.; kaũnêtiês RKr. XV, 79 ist fehlerhaft.]

Avots: ME II, 176

ķeķerêtiês, -ẽjuôs, sich zusammenhalten, sich verbinden: ķeķerējas kâ vardes nārsta laikā Naud.

Avots: ME II, 362

ķem̃plêtiês Grünh., -ẽjuôs, sich beschmieren, besudeln: ķemplējas kâ ar māliem Naud.

Avots: ME II, 364

ķeñcêtiês, -ẽjuôs, schmaddern, etwas Klebriges rühren Grünh., sich unnütz abmühen, trödeln: tad ta nu bē̦rni ķencējas pa biezputru! kuo tu te ķencējies gar traukiem? Kand.

Avots: ME II, 365

ķepelêtiês, -ẽjuôs,

1) schmaddern, schmurgeln
AP. ;

2) sich vergeblich abmühen
Erlaa.

Avots: ME II, 367

ķerkstêtiês, -ẽjuôs "zürnen" Naud.

Avots: ME II, 368

ķimerêtiês, -ẽjuôs, sich klümmern: kuo tu ap viņu ķimerējies? Entlehnt.

Avots: ME II, 381

ķim̃pâtiês, -ãjuôs, ķimpêtiês, -ẽjuôs, (ķimpîtiês U.], sich zanken, sich einlassen, sich abgeben: ej nu tur ķimpājies ar viņu Serb., Lub., Smilt. - Zu ķimpa.

Avots: ME II, 381

kļũmêtiês, - ẽjuôs, mit Gerbrechen, Unglück, Unsegen behaftet sein: karītes rats kļūmējas, das Wagenrad ist fehlerhaft; man kļūmējas, ich spüre lauter Unglück U.

Avots: ME II, 240

‡ knapêtiês, -ẽjuôs,

1) "piedurties" Blieden;

2) zögern
Seyershof: aiz durīm knapējies, nedrīkstējis iet iekšā.

Avots: EH I, 627

kuõpâtiês, -ãjuôs, kuõpêtiês, -ẽjuôs, kuõpuôtiês, n. U. in Autz kuopîtiês, sich verbinden ; zusammen halten, vertraut mit einander umgehen: kur kaimiņš ar kaimiņu organiski kuopuojas JR. IV, 162. satiksmes vārds "pēc" kuopuojas ar ģenitīvu. meita kuopuojas ar puišiem, pflegt allzu intimen Umgang.

Avots: ME II, 345

kuõpenêtiês [Nigr.], -ẽjuôs, sich verbinden, in Beziehungen treten, vertraut mit jem. leben: viņa būs tāda nepaklausīga un kuopenēsies ar gājēju puisi LA. [Pēteris kuopenējas ar savu saimnieci Janš. Dzimtene ² III, 142.]

Avots: ME II, 345

krãbêtiês [Wandsen, Dond.], - ẽjuôs, krabbeln, sich plump bewegen: tu kâ krupis krābējies BW. 10071, 2.

Avots: ME II, 264

kraņ̃ķêtiês, - ẽjuôs,

1) wühlen, sich besudeln, sich beschmutzen:
bē̦rns kraņķējas pa dubļiem sich aufdrängen Frauenb.

Avots: ME II, 260

kreimalêtiês, -ẽjuôs, spielen, umherlaufen, einander fangen: nekreimalējies, bet dzīvuo mierīgi Bers.

Avots: ME II, 271

kuķêtiês, -ẽjuôs, auf einem schlechten Wege mühsam fahren Mag. XIII, 2, 62.

Avots: ME II, 304

laîdelêtiês, -ẽjuôs, freqn., dem. zu laîsties,

1) flattern, schwärmen, hinund herfliegen:
ap namu laidelējas vārnas AU. dūjas dūduodamas laidelējās pa sē̦tsvidu A. XX, 245;

2) laidelēties pa vietām, Gliederziehen oder Frösteln oder ein Nervengefühl wie Kribbeln haben
Biel. n. U.

Avots: ME II, 402

ļankarâtiês, -ãjuôs, ļankarêtiês, -ẽjuôs, ļankaruôtiês, schlaff herabhangen, baumeln, schlenkern: sterbeles vien ļankarājās Etn. II, 33. galva bezspēcīgi ļankaruojas uz visām pusēm MWM. VII, 192, Druw. Vgl. ļè̦nkarêtiês C., Smilt.

Avots: ME II, 530

[ļeberêt, schwatzen, plappern Wid.] Refl. -tiês, -ẽjuôs, namentl. in der Zstz. mit pie-, sich anschmeicheln Gr.-Essern.

Avots: ME II, 532, 533, 534

līpêtiês, -ẽjuôs, sich anschmiegen, sich anschmeicheln um eines Vorteils willen: līpiņa, kâ līpējas klāt pie mātes Dobl. n. Etn. I, 106. [Zu lipt? Vgl. auch li. lýpstintis "sich anschmeicheln."]

Avots: ME II, 489

lizêtiês, - ẽjuôs, Schlittschuhe laufen: paņem slidas, iesim lizēties! Mar. [Zu lizes.]

Avots: ME II, 476

[makarêt, heimlich wühlen stobern Lis., Salis, Arrasch.] Refl. -tiês, -ẽjuôs, auch maķerêt(iês), im Trüben fischen, sich zu schaffen machen, betrūgen Etn. IV, 145: kuo viņš tur makarējas?

Avots: ME II, 554

mastêtiês, -ẽjuôs, aufmerken, auf etwas absehen: viņš mastējies, kâ tikai tiktu vaļā Nerft, Bers.

Avots: ME II, 565

misterêtiês, -ẽjuôs, fehlgehen, auf ein Hindernis stossen: ja ceļā kas atgadījās: zirgs izjūdzās, kas saplīsa vai misterējās, tad nuo tam vē̦ruoja nelabumu nākamajā dzīvē RKr. XVI, 105. Vgl. mistrêt (iês).

Avots: ME II, 636

murêtiês, -ẽjuôs,

1) schaflos zubringen (die Zeit):
puisis, visu nakti izmurējies, grib gulēt Dond.;

[2) ohne Unterlass arbeiten:
visu dienu ir kuo murēties, lai kuo pastrādātu Dond.].

Avots: ME II, 668, 669

murzêtiês, -ẽjuôs, sich besudeln, beschmieren St., U.

Avots: ME II, 671

nidrêtiês. -ẽjuôs, intr., ekeln Wid. [Vgl. naista und nīdrêtiês.]

Avots: ME II, 743

uôdêtiês Fest., -ẽjuôs, verschalen: alus uodējas, sāk uodēties Fest. Vielleicht abstrahiert aus einem atuodêtiês < atvadêtiês dass.; vgl. atuors < atvars u. a. Le. Gr. § 26 d.

Avots: ME IV, 412

paurêtiês, -ẽjuôs,

1) sich im Nacken, Hinterhaupte kratzen, krauen
L., U.;

2) "schwer arbeitend und sparsam lebend zu Vermögen kommen":
dienām, naktīm paũrē̦damies, viņš jau labi iepaurējies Nigr.

Avots: ME III, 129

plaũvêtiês Gr.-Sessau, plauvêtiês Naud., -ẽjuôs, übermässig viel Flüssigkeit zu sich nehmen: kâ nejē̦ga vienād˙vien ar ūdeni plauvējas Naud. Für urspr. * plavēties (zu plaust) 1

Avots: ME III, 328

raîzêtiês C., Wolm., raĩzêtiês Selg., Kandau, ràizēties ² Gr.-Buschhof, -ẽjuôs, raizàtiês Für. I, sich Kummer und Sorge machen: arī Jānītis raizējās par šuo pašu jautājumu MWM. VIII, 146. kuo nu tik daudz raizēties, gan maizi izcepšu LP. I, 153.

Avots: ME III, 472

riẽvelêt(iês) Karls., -ẽjuôs. scherzen, tollen, Mutwillen treiben: mūs vis˙labāki nuo rievelēšanas atturēja tas, kad kāds kuo iesāka stāstīt Lautb. Luomi 198.

Avots: ME III, 551

riẽvelêt(iês) Karls., -ẽjuôs. scherzen, totlen. Mutwillen treiben: mūs vis˙labāki nuo rievelēšanas atturēja tas, kad kāds kuo iesāka stāstīt Lautb. Luomi 198.

Avots: ME III, 551

rumelêt U., Ronneb. n. RKr. XVI, 40, rumulêt Saikava, Aahof, Wid., -ẽju, rumulât, -ãju Warkl., tr., rummeln, hänseln L., mit Wasser begiessen beim Kohlpflanzen od. wenn zum erstenmal im Jahre etwas vorgenommen wird, wie Pflügen, das Vieh auf die Weide treiben usw. U.: tagad mēs tuo jaunuo arāju rumelēsim (rumulēsim A. XX, 508) Tirzm. 59. rīt izdzīs pirmuo reizi ganuos, tad ganu meitu rumulāsim Warkl. Refl. -tiês,

1) rumelêtiês Etn. II, 181, PS., rumulêtlês Friedrichswalde, rumalâtiês Planhof, einander mit Wasser begiessen, wenn zum erstenmal im Jahre eine Arbeit vorgenommen wird:
kad pavasarī kādu jaunu darbu dara, rumulējas Karls. zeltenes ar puišiem rumulejās, kad pirmrelz sāka luopus laukā dzīt Saul. Vēr. I, 1175. pirmuo reiz luopus ga-nuos dze̦nuot bij vispārīgi liela "ru-mulēšanās", aplaistīšanās ar ūdeni Etn. II, 98. šuovakar bija liela rumelēšanās jeb liešanās Janš.;

2) rumelêtiês, -ẽjuôs, sich im Kote wälzen (wie Schweine)
Wellig n. U.

Avots: ME III, 559

šagalêt Mar., Refl. -tiês, -ẽjuôs C. RKr. XV, 70, Serben, PS., Ar., Golg., Wolmarshof, Smilten (unbek. in Papendorf u. a.), = trakuot, draiskāt, niekuoties, juokuoties, aušāties, ākstīties, palaidņuoties, tollen, albern, unartig (aber nicht böswillig) sein: meitiņ, savaldies! kuo tu te šagalējies! Seibolt Mājas naids 46.

Avots: ME IV, 1

senêtiês, -uôs, -ẽjuôs, (in der Zstz. mit at-) sich längst entwöhnen L., U.

Avots: ME III, 817

skambrêtiês, -ẽjuôs "?": cirvis skambrējas (wird schartig?), bet uozuols i[r] nekust Pas. III, 483 (aus Kapiņi).

Avots: ME III, 870

smur̂ķêtiês ² Ahs., -ẽjuôs "schmurgeln": kas ies tik īsās rudens dienās smurķēties ar guovju dzirdīšanu divreiz dienā? Ahs.

Avots: ME III, 970

spīrâtiês Wessen, spīrêtiês, -ẽjuôs, (mit den Füssen) zappeln: ve̦lns spīrējas kâ traks, kaut tikai vaļā kļūtu LP. VI, 417. suns urkšdams spīrājās L. W. 1922, I, 22. Zu spīrinât.

Avots: ME III, 1004

šteberêtiês, -ẽjuôs, stottern: viņš runā šte̦be̦rē̦damies Nigr., Wain.

Avots: ME IV, 103

I štebêtiês Katzd., -uôs, -ẽjuôs, šte̦buôtiês, = stebêtiês, sich wundern; verachten; missmutig sein, sich beklagen Katzd.: tava štebēšanās ne˙kuo nelīdz, tev tas jādara vien Katzd. kuo tu šte̦buojies: nevarēja nākt un nenāca Cālītis Dzīvība 67.

Avots: ME IV, 103

strĩdêt Bl., -ēju, streiten St.: es dzirdēju... lielu dumpi strīdējam: tē̦vs vēlē, māte liedza, tautiet[i]s lūdza raudādams BW. 15067, 1. viņš strīdēja kādu stundu Sessw., Bers. Refl. strīdẽtiês Ruj., Salis, Serbigal, AP., Līn., Iw., stridêtiês ² Lös., Nerft, Preili, -uôs, -ẽjuôs, sich zanken, miteinander streiten U. Aus mnd. striden.

Avots: ME IV, 1091

šutêtiês, -ẽjuôs,

1) sich verwundern, überrascht werden;
šutējāmies vien, bet kuo tad vairs! Gr.-Buschh,;

2) wanken, in Bewegung geraten
Bers.: cē̦rtams kuoks sāk jau šutēties; drīz gāzīsies. kaudzē me̦stas zemes sāk šutēties un brukt; vgl. auch pašutêtiês. Zur Bed. 2 vgl. šumêtiês.

Avots: ME IV, 108

I svīdrêtiês, -ẽjuôs, = svīst, tagen, anbrechen (vom Licht): celies augšā! gaisma jau svīdrējas LP. V, 212.

Avots: ME III, 1162

švĩtêtiês, -ẽjuôs A. XVII, 481, den Stutzer spielen, schwitisieren.

Avots: ME IV, 119

I svītrêtiês, -ẽjuôs "?": zvaigzni, kas svītrējas gaisuos uz Rīgas pusi Jaun. mežk. 96.

Avots: ME III, 1165

tērģêtiês, -ẽjuôs, Scherz treiben U.; plauderu Asp. MWM. v. J. 1897, S. 644.

Avots: ME IV, 173

tĩtêtiês Nötk., -ẽjuôs, (längere Zeit) necken, reizen: kuo tik ilgi tītējies - duod ar! Nötk.

Avots: ME IV, 207

tuļâtiês, -ãjuôs, tuļuôtiês, tuļêtiês, -ẽjuôs, = tūļâtiês: mičuo drīzi, dē̦lu māte! kuo tik ilgi tuļējies? BW. 24674.

Avots: ME IV, 261

tumelêtiês, -ẽjuôs,

1) bei der Arbeit unbeholfen, erfolglos sein:
laid tik tuo darbu mierā, kuo te tumelējies! Siuxt n. Etn. II, 1;

2) "stottern; (beim Erzählen) verheimlichen"
Alksnis-Zundulis: kuo nu tumelējies, runā skaidri! Alksnis-Zundulis. netumelējies, runā patiesību! ders. Vgl. tumaļa,

Avots: ME IV, 261

tũmelêtiês PS., -ẽjuôs, = tumulêtiês, (bei der Arbeit) zögern, saumselig sein: svešais gan tūmelējas, nestāsta, bet zaldāts uzstāv, kamē̦r šī visu uzstāsta Pas. IV, 232 (aus Serbigal). Zu tūma.

Avots: ME IV, 281

tuņ̃ķêtiês Salis, -ẽjuôs, langsam und ungeschickt arbeiten, trödeln. Reimwort zu puņķêtiês.

Avots: ME IV, 266

tušķêtiês Salis, -ẽjuôs = tuškuôtiês.

Avots: ME IV, 274

I tutelêtiês, -ẽjuôs "sich lange ankleiden" Odensee: ve̦cas māmiņas uz ciemu ejuot tutelējas Odensee. Zu tutinât II I.

Avots: ME IV, 274

II tutelêtiês, -ẽjuôs, einander duzen: tie jau lieli draugi. viņi jau kamē̦r tutelējas AP., Vīt. apkārtējie saimnieki, ar kuŗiem . . . kruogā tute̦lē̦damies tukšuoja alu Dz. V.

Avots: ME IV, 274

uilêtiês, -ẽjuôs, zu Grunde gehen U.

Avots: ME IV, 296

urpêtiês, -ẽjuôs,

1) = urķêtiês 1: cūkas urpējas U.;

2) sich abmühen, abqualen
Seew. und Lems. n. U.

Avots: ME IV, 307

val˜têtiês Ahs., -ẽjuôs "sich gewalten" (= sich abmühen?): saimnieks valtējās ar mē̦slu vešanu, sìena pļaušanu Ahs. n. RKr. XVII, 62.

Avots: ME IV, 461

varzelêtiês, -ẽjuôs,

1) sich verwirren, verwickeln
Vīt.;

2) einander prügeln, schlagen
Wid,: tik bija tāda varzelēšanās, es war nur ein kleines Rencontre (eine Prügelei) Hofzumberge n. U.

Avots: ME IV, 482

viñstêtiês MSil., -ẽjuôs, ringen, einander überholen wollen Spiess n. U. Auf mnd. winst (vgl. viñnestība) beruhend?

Avots: ME IV, 600

vir̂zêtiês ² Stenden, -uôs, -ẽjuôs, (etwas von oben) trocknen (intr.): lai nu virzas Stenden. Wenn ursprünglich von welkenden Pflanzen gesagt, zut Wurzel von varza; vgl. das wurzelverwandte holl. werken "sich werfen, krummziehen (von Holz)".

Avots: ME IV, 619

žaisterêtiês, ẽjuôs, sich unruhig bewegen, gestikulieren Mar.

Avots: ME IV, 787

žãpurêtiês C., Lems., -ẽjuôs, ausgelassen, unruhig sein, tollen (hauptsächl. von Kindern gesagt).

Avots: ME IV, 797

zãrgalêtiês Dond., -ẽjuôs, albern, tollen: meitas zārgalējas ar puišiem.

Avots: ME IV, 700

žãrgalêtiês, -ẽjuôs, albern, Unsinn treiben Dond.: nesāc atkal žārgalēties! Vgl. zārgalēties.

Avots: ME IV, 797

žeirêtiês, -uôs, -ẽjuôs

1) sich unruhig bewegen, gestikulieren
Mar.; "ālēties, pluosīties" (mit eĩ ) Ruj.;

2) s. žeirêt.

Avots: ME IV, 802

žol˜burêtiês Salis, -ẽjuôs, albern, tollen: meitene šuodien visu dienu žolburējās Salis.

Avots: ME IV, 826