Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'saturīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'saturīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
saturīgs
saturîgs,
2): s. un atturīgs Janš. Līgava I, 86; ‡
4) mit einem guten Gedächtnis begabt:
nav jau tā galva tik saturīga Frauenb.
Avots: EH XVI, 458
2): s. un atturīgs Janš. Līgava I, 86; ‡
4) mit einem guten Gedächtnis begabt:
nav jau tā galva tik saturīga Frauenb.
Avots: EH XVI, 458
saturīgs
saturîgs,
1) fest:
šī masa ir cietāka, saturīgāka nekâ sviests MWM. IX, 900;
2) zurückhaltend
Wid.; enthaltsam: tev... nevajaga tik brīnum saturīgam dzīvuot, juo tev ir labs vērdiņš naudas Stāsti Kraukļu kr. 82;
3) mit gutem Inhalt, gediegen, kernig:
sacīt saturīgu runu.
Avots: ME III, 768
1) fest:
šī masa ir cietāka, saturīgāka nekâ sviests MWM. IX, 900;
2) zurückhaltend
Wid.; enthaltsam: tev... nevajaga tik brīnum saturīgam dzīvuot, juo tev ir labs vērdiņš naudas Stāsti Kraukļu kr. 82;
3) mit gutem Inhalt, gediegen, kernig:
sacīt saturīgu runu.
Avots: ME III, 768
Šķirkļa skaidrojumā (9)
blenkšis
caurs
caũrs,
1): caurujās zemēs iekritis, sagt man, wenn man etwas nicht finden kann
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 80. c. vidus, Durchfall (aus einem handschriftl. Vokabular); "=nesaturīgs" Ahs.: c. cilvē̦ks nemāk ne˙kuo uztaupīt priekšdienām. c. ("?") zirgs; caura ziema, unbeständiger Winter Diet.;
2): dabūjām caurus pirkstus nuo vērpšanas Siuxt;
5): auch Plur. caurie Jumpraweeten, Siuxt: kad caurie duŗuot, kad plēšuot sānuos, tad caurduŗu zâles dikti labas Siuxt; caurā zâle auch L. Av. 1856, № 7; ‡
7) caurais, zur Bezeichnung der Leere: nebūtu ... kabatas c. (wären die Taschen nicht leer) Daugava 1934, S. 578; ‡
8) für caũri, durch, fertig:
nu ir caurs Puhren n. FBR. XIV, 49.
Avots: EH I, 261
1): caurujās zemēs iekritis, sagt man, wenn man etwas nicht finden kann
Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 80. c. vidus, Durchfall (aus einem handschriftl. Vokabular); "=nesaturīgs" Ahs.: c. cilvē̦ks nemāk ne˙kuo uztaupīt priekšdienām. c. ("?") zirgs; caura ziema, unbeständiger Winter Diet.;
2): dabūjām caurus pirkstus nuo vērpšanas Siuxt;
5): auch Plur. caurie Jumpraweeten, Siuxt: kad caurie duŗuot, kad plēšuot sānuos, tad caurduŗu zâles dikti labas Siuxt; caurā zâle auch L. Av. 1856, № 7; ‡
7) caurais, zur Bezeichnung der Leere: nebūtu ... kabatas c. (wären die Taschen nicht leer) Daugava 1934, S. 578; ‡
8) für caũri, durch, fertig:
nu ir caurs Puhren n. FBR. XIV, 49.
Avots: EH I, 261
iznesība
ļempans
‡ ļe̦mpans Stelph. "ļempīgs, nesaturīgs": suns nevar stingri nuosēdêt: ir par daudz ļ.
Avots: EH I, 770
Avots: EH I, 770
lepens
ļeverīgs
ļeveris
I ļeveris,
1) ein Schwätzer
Lub., [Fest.];
2) "nesaturīgs, āverģēlīgs cilvē̦ks" Fest.
Avots: ME II, 539
1) ein Schwätzer
Lub., [Fest.];
2) "nesaturīgs, āverģēlīgs cilvē̦ks" Fest.
Avots: ME II, 539
pirška
pir̂ška,
1): pirškas meitu BW. 34929, 1 var. kakta p. Tdz. 56743, 18; ‡
2) "nesaturīgs cilvē̦ks" Wessen: tam pirškam nav naudas.
Avots: EH XIII, 239
1): pirškas meitu BW. 34929, 1 var. kakta p. Tdz. 56743, 18; ‡
2) "nesaturīgs cilvē̦ks" Wessen: tam pirškam nav naudas.
Avots: EH XIII, 239
truslis
I truslis,
1): "ašķis" Siuxt;
2): trusīt[i]s birza kulītē BW. 31744; ‡
3) "viss, kas drupe̦ns, nesaturīgs, viegli izjūk" Erlaa.
Avots: EH II, 699
1): "ašķis" Siuxt;
2): trusīt[i]s birza kulītē BW. 31744; ‡
3) "viss, kas drupe̦ns, nesaturīgs, viegli izjūk" Erlaa.
Avots: EH II, 699