Paplašinātā meklēšana

bezsatura vārdi, inhaltslose Worte. *

Avots: ME I, 286

satura: auch ("?") Orellen n. FBR. XI, 41; der Halt: ve̦ca istaba, sagŗuvuse, siemāļi gāzās ārā, ne˙maz vairs saturas nebij Siuxt. nav saturas, kad pakavi nav cieti pielikti Frauenb. kad mīkstie nagi, pakavi krīt ārā: nav saturas ebenda. beš saturas, mīksts kâ putra KatrE. viršiem, kas ... nuolikti ceļa bruģēšanai, lai ceļam būtu stingrāka s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 1.

Avots: EH II, 458

satura, das Halten U., "nuoturēšanās" Fest.: nav ne˙kādas saturas, da ist kein Halten, von einem, der den Urin nicht zu halten vermag U. palaidis pakaļu bez saturas Fest. kur tu ņemsi saturu pie tādas izlaistuves! ebenda.

Avots: ME III, 768

lèmperîgs ² : auch (mit em̂ ² ) Salisb.; "guorīgs, nuolaidīgi kustīgs (kâ bez satura)" (mit em̂ ² ) Orellen.

Avots: EH I, 733

‡ ļe̦nkariski, Adv., schlaff (?): tas tik ļ. ratuos sēdēja, ka izkrita laukā, gļuži kâ bez luocekļiem un satura tuo dievs būtu pasaulē palaidis Ciema spīg. 67.

Avots: EH I, 771

piẽnaîns, milchartig, milchreich, milchig: lielais bars luopu ar pienaiņām guovīm Lautb. Luomi 126. kāpuriņi, kas pārtiek nuo... graudu pienainā satura Latv.

Avots: ME III, 275

pìetecêt,

1) dazu-, hinzufliessen;

2) dazu-, hinzugehen, -laufen:
saturat viņu, kamē̦r es piete̦ku! Līv. Brez. un Hav. 236;

3) dazu-, hinzulaufend erlangen:
tautu dē̦ls, kâ ierauga, aicināja; es nebiju lauka puķe, piete̦kama (Var.: daskrienama), nuoraujama BW. 14904, 6 var.;

4) fliessend, laufend voll werden, vollfliessen:
tec[i], vārpstīt, dziedādama, kamē̦r pilna pietecēji! BW. 7057.

Avots: ME III, 303

pir̃ža: "viegla satura cilvē̦ks" Salis.

Avots: EH II, 239

pļẽ̦gurs PS., Salis, pļē̦gurs Plm. n. RKr. XVII, 73, Fest., Stelp., Adsel, Sessw., pļē̦gurs Nieder-Kurl., Judasch, pļẽ̦guris Karls., pļē̦guris Wid., Treiden, Grünw., Gr.-Sessau, pļè̦guris ² Mar. n. RKr. XV, 132, ein liederlicher, unzuverlässiger (Sessw., Adsel) Mensch, ein Schwätzer Mar., pļē̦gurs "kas visu izstāsta, kuo dabūjis dzirdēt; kam pie uzvešanās nav ne˙kāda satura" Gold. n. Etn. IV, 165: tu visu, dienu ka pļē̦gurs pa kruogu nuoplē̦guruoji Plm. n. RKr. XVII, 73. viņš ir pļē̦guris un vairāk ne˙kas MWM. X, 586. viņš . . . ar pļē̦gura vaļsirdību izstāstīja savu nepanākumu: Blaum. un nu šitie pļē̦guri viņu vēl tâ izķēza A. v. J. 1902, S. 296.

Avots: ME III, 370

pušvists: auch ("?") Strods Par. vōrdn. 143; pušvistis Warkl. "nevīžīgs cilvē̦ks; nevīžīgs apģē̦rbā cilvē̦ks": iet kâ p. bez satura. kuo ar pusvisti var runāt!

Avots: EH II, 338

rãdît (li. ródyti), -u (-ĩju BW. 22087, 3), -ĩju, tr., zeigen, weisen: uguni, ceļu. puišam visu tuo laiku jārāda uguns BW. III, 1, 30. māte kūla līgaviņu, es rādīju uguntiņu; es pats gauži nuoraudāju, uguntiņu rādīdams BW. 11574. rādiet man gaišu guni! 18036 var. tē̦vs mani vedīs tirgū rādīt 7051. ēd, Līzīte, met jele mieru! jau mana bļuodiņa dibe̦nu rāda (der Boden wird schon sichtbar) 19276, 1. pag, pag! nu es tik tev rādīšu! (jetzt werde ich dir zeigen! d. h. jetzt wird es dir schlimm ergehen) Dīcm. pas. v. I, 45. re̦ti kāds atrastuos, kas tādu brāļa sirdi rādītu Neik. knipi od. knipu rādīt, ein Schnippchen schlagen: druoši gāju nāburguos... puišiem knipas rādī dama BW. 6635. marta lietus rāda (gew.: nuorāda) uz sausu vasaru, der Märzregen weist auf einen trocknen Sommer hin Etn. I, 77. es savas acis vairs te nerādīšu, ich werde mich hier nie mehr sehen lassen. pilī tā nedrīkstēja ne acis rādīt LP. I, 119. zuobus rādīt, die Zähne zeigen, auslachen, verhöhnen: nerādi smieklam zuobus! sagt man zu jem., der einen Verärgerten, in Wut Geratenen auslacht Etn. II, 30. tagad tas man rāda zuobus, kâ jau pasaulē nuotiek, kad uotram parāda labu sirdi Alm. Kaislību varā 48. Refl. -tiês, sich zeigen, sich erweisen: Sprw. ies labi gan, lai slikti rādās od. nelabi rādās, labi būs LP. V, 279. ja jūs rādīsities, tad jūs neredzēs, ja jūs nerādīsities, tad jūs redzēs. sajāj tautu pilla sē̦ta, man jāiet rādīties BW. 14696, kalpu puisim jau bij jākaunas ļaudīs rādīties Alm. Kaislību varā 56. ar puisi aizbraucis, tas vairs nav rādījies atpakaļ (ist nicht mehr zurückgekehrt) ebenda 67. piesargies, ka manās acīs tu vairs nerādies! (wage es nicht, dich vor mir sehen zu lassen) Krilova pasakas 26. es bez aitām nedrīkstu mātei rādīties. vē̦lā vakarā ne duomāt viens pats rādīties LP. V, 209. lielīgi rādīdamies tas dažreiz salika naudu simtiem BW. III, 1, 16. sapnī rādīties, sich im Traum zeigen : tu man pagājušuo nakti rādījies sapnī. rāceņi jau rādījās ce̦puši (erwiesen sich als gar). tad... bārzdainis ēda tuos LP. VI, 171. - mācī tājam od. pie mācītāja rādīties, sich beim Pastor zum Aufgebot anmelden: kad puisis nuo līgaviņas jāvārdu dabūjis, tad nuorunāja kādā nākamā sestdienā brauki pie mācītāja rādīties BW. III, 1, 83. - Subst. rãdîšana, das Zeigen, Weisen; rãdîšanās, das Sichzeigen; rãdĩjums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Zeigens; etwas, das gezeigt wird, ein Schauspiel (im weiteren Sinne) U.: tautiet[i]s suola simts dālderu vienas reizes rādījumu (für einmaliges Zeigen; Var.: par reizes redzējumu) BW. 13655, 2 var.; rãdîtãjs (li. ródytojis), wer zeigt; der Zeiger (an der Uhr): ne man skalu plēsējiņa, ne uguns rādītāja BW. 6837. ceļa rādītājs, der Wegweiser: zē̦na acis ve̦cajam būtu par ceļa rādītājām Aps. III, 4. laika rādītājs Plutte 83, das Barometer. satura rādītājs, das Inhaltsverzeichnis, Register (eines Buches). vilcienu rādītājs Vēr. II, 438, der Fahrplan; rãdîtãjiês, wer sich zeigt, die Erscheinung: tuo sacījis, rādītājies pazudis LP. VI, l, 182. Wohl zu got. rōdjan "sprechen", air. no-radim "spreche", im-rádaim "überlege", s. Pedersen Vrgl. Ciramm. d. kelt. Spr. II, 591 f. und Trautmann Wrtb. 235; zur Bed. vgl. gr. είχνῡμι "zeige": lat. dīcō "sage".

Avots: ME III, 494, 495

rievâtiês, -ãjuôs, tollen, scherzen, Unsinn treiben: kāzinieki saturas rāmāki, lai gan arī diezgan rievājas un dzied RKr. VI, 99. dažādi rievājušās, kâ jau meitas savdabām LP. VII, 863. Zunächst wohl aus mnd. reven "unsinnig reden".

Avots: ME III, 551

sašũpuôt,

1): (dē̦ls) šūpuoja jaunkundzes un sašūpuoja tik stipri, ka bija krietni jāsaturas Austriņš Raksti V, 267; ‡

4) erregen, aufregen:
savādas duomas mani sašūpuo I. Kalnāre Aktrise Ragārēs 90.

Avots: EH II, 455

saturêt, tr.,

1) anhalten, festhalten, im Zaum halten
U., zusammenhalten: re̦sni mani pirstu gali, nevar zīda saturēt (Var.: nuoturēt) BW. 7066 var. (kumeliņu) nevarēju saturēt (Var.: nuoturēt, nuovaldīt) deviņās pavadās 29915, 2 var. Sprtv.: kad mēli satur, tad labi iet. pusmutes laid, pusmutes satur! vaidi tādi apspiesti, saturē̦ti Vēr. I, 1058;

2) längere Zeit halten, aufbewahren:
tuo nu nezinām, vai varēs viņu saturēt līdz svē[t]dienu, wer weiss, ob die Leiche sich bis Sonntag wird halten lassen Blieden n. Mag. XIII, 3;

3) erhalten:
tē̦vs... nevarēja savu dē̦lu saturēt, par tuo dē̦ls... staigāja ganuos Pas. II, 71 (aus Kapiņi);

4) enthalten.
Refl. -tiês,

1) sich festhalten; sich zurückhalten, innehalten
U., sich abhalten: "saturies, līdz nūju dabūs!" od. "saturies, līdz dē̦li paaugs!" sagt man zu jem., der strauchelt, fällt Etn. II, 46. viņš druošina burvi, lai saturuoties un nepalaižuoties LP. VII, 698. tē̦va priekšā man... jāsaturas Blaum.;

2) standhaft bei etwas bleiben
U.;

3) sich auf etwas gefasst machen
W. - Livl., Kokn., Oppek. n. U.;

3) = saēsties, tüchtig essen, einhauen U.

Avots: ME III, 768

saturs,

1) Teil eines Wagens
Aistern;

2) pl. saturi, die Tragbänder:
saturi šķībi pārkņuopē̦ti De̦glavs Rīga II, 1, 435;

3) der Inhalt:
grāmatas saturs. dzīves saturs Vēr. II, 448. satura rādītājs, das Inhaltsverzeichnis;

4) die Fähigkeit, sich zu beherrschen:
viņam nav satura Golg.;

5) Verstand:
viņam nav satura C.

Avots: ME III, 768

tḕ̦rps, tē̦rpa Wid., Vīt., die Tracht, Kleidung, das Gewand: latvietis valkā ve̦claiku tē̦rpu, pastalās un jērenīcu Vēr. I, 1437. tā mūku tē̦rpā gāja Rainis MWM. v. J. 1898, S. 81. pļavas maija svē̦tku tē̦rpā Līgotnis. ar savu vārdu skaistuo ārējuo tē̦rpu A. v. J. 1899, S. 235. saturam... lielāks svars nekâ tē̦rpai MWM. v. J. 1899, S. 516.

Avots: ME IV, 174

tverme (li. tvermė "stiprums" bei Miežinis),

1) der Halt
Rutzau: tam cil vē̦kam nav ne˙kādas tvermes (satura) Rutzau;

2) Plur. tvermes, Anhalt, Rückhalt, Schutz, Trost
U.

Avots: ME IV, 290

virkne,

1) (mit ir̃ ) Frauenb., Līn. u. a., (mit ìr ² ) Kl., Aufgereihtes
U.; die Reihe L.: sēņu virkne BW. 20757, 4. suņu virkne BW. piel. ² 20757, 2. sīpuolu virkne Frauenb. bē̦rzi nuovīti zaļām lapu virknēm Vēr. I, 830. pērļu virkne, eine Perlenschnur L., U. lai luopi turē̦tuos ganuos kuopā tâ˙pat, kâ atslē̦gu virkne saturas LP. V, 115. kalnu virknes Vēr. I, 1355. nuotikumu virkne Stari II, 451. tukšu vārdu virknes RKr. VIII, 25;

2) = virksne 1 n. U. Wahrscheinlich aus *virtne, vgl. Le. Gr. § 118b und virtene. Zu vērt, s. Trautmann Wrtb. 351 f., Persson KZ. XXXIII, 293, Boisacq Dict. 83, Torbiörnsson Liqmet. II, 98, Walde Vrgl. Wrtb. I, 263 ff.

Avots: ME IV, 605, 606

žeĩba: "tukša, bez satura sieviete" Burtn.

Avots: EH II, 818