pļēgurs

pļẽ̦gurs PS., Salis, pļē̦gurs Plm. n. RKr. XVII, 73, Fest., Stelp., Adsel, Sessw., pļē̦gurs Nieder-Kurl., Judasch, pļẽ̦guris Karls., pļē̦guris Wid., Treiden, Grünw., Gr.-Sessau, pļè̦guris ² Mar. n. RKr. XV, 132, ein liederlicher, unzuverlässiger (Sessw., Adsel) Mensch, ein Schwätzer Mar., pļē̦gurs "kas visu izstāsta, kuo dabūjis dzirdēt; kam pie uzvešanās nav ne˙kāda satura" Gold. n. Etn. IV, 165: tu visu, dienu ka pļē̦gurs pa kruogu nuoplē̦guruoji Plm. n. RKr. XVII, 73. viņš ir pļē̦guris un vairāk ne˙kas MWM. X, 586. viņš . . . ar pļē̦gura vaļsirdību izstāstīja savu nepanākumu: Blaum. un nu šitie pļē̦guri viņu vēl tâ izķēza A. v. J. 1902, S. 296.

Avots: ME III, 370