Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sausne' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sausne' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

sausne

sàusne: in der Bed. "Passhanf" auch AP., A.-Schwanb., Auleja, Kaltenbr., Nerft, Oknist, Ramkau, Schujen, Sonnaxt; eine halbverdorrte Fichte od. Kiefer A.-Schwanb.

Avots: EH II, 461

sausne

sàusne Ronneb., Smilt., sàuksne Planhof, sausna Laud., gew. der Plur. sausnes C., Mag. IV, 2, 91, U., Adleenen; Bers. n. A. XVI, 284, N. - Peb., sàusnes 2 Neu - Rosen, auch sausnēji U., der männliche Hanf, Passhanf: es izaugu pie bāliņa kâ sausnīte kaņapēs BW. 9652, 1. - rudzu sausnītes, euphrasia odontites L. Stockm. n. RKr. III, 70. sàusne 2 Warkl., eine verdorrte Stelle am Baum.

Avots: ME III, 776

Šķirkļa skaidrojumā (3)

izžūķerēt

‡ izžūķerêt, ausforschen, ausschnüffeln: blēdis jau bija izžūķerējis, ka(d) mans vārds tur nav ierakstīts A. Sausne Emīlis Dārziņš 201.

Avots: EH I, 499

posts

I puõsts,

1): zeme tāda pùosta 2 ("unfruchtbar")
Kaltenbr. sausne paliek da galam puosta ("tukša") ebenda;

2): puostā (aiz)iet Sonnaxt, sterben; ‡

3) leerer Raum
(tukša vieta, tukšums) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Raum").

Avots: EH II, 347

sausnējs

sàusnējs C.,

1) dürr; hager, mager
Schwanb., Golg., Lös., Aahof, Druw., Meselau, Drobbusch; "pasauss (cilvē̦ks, vējš, laiks)" Nötk., Bers., Fest.; = sausējs U.: gaŗš, sausnējs, pavecīgs vīrs Kaudz. M. 69. augums viņai slaids, bet sausnējs R. Sk. I, 79;

2) sàusnēji, ein feiner, weidenartiger Strauch
Ronneb., Roop: es krūmuos salasīju sausnējus, bet viņš... lika tuos sārtā Kļaviņš; "dürre, nicht abgehauene Bäumchen" Nötk.; dürre Äste Vank., Adsel, Golg.; "skuostām līdzīga sausa tīruma zâle" Grawendahl; "nuokaltuši kaņepju sēklinieki" Sessw., N. - Peb., Druw.;

3) s. sausne;

4) Sausnēja, Name eines Waldes
Lvv. I, 31;

5) sàusnējs neine Stelle am od. im Walde, wo trockenes Moos und hartes Gras wachsen"
Drobbusch, Stomersee, Odsen.

Avots: ME III, 776