Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sebris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sebris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
sebris
sebris
III sebris "ein grosser, dicker, aber böser Hund" Golg.: sabuozies kâ sebris Fest.; in Deg. Angeblich eine Art Wiesel.
Avots: ME III, 810
Avots: ME III, 810
sebris
IV sebris,
1): tas kumeļš (sivē̦ns) tāds s. vien ir Lemb.; ‡
2) ein Struwelpeter
Orellen: viņš staigā kâ s. lieliem matiem, me̦lnu muti.
Avots: EH II, 474
1): tas kumeļš (sivē̦ns) tāds s. vien ir Lemb.; ‡
2) ein Struwelpeter
Orellen: viņš staigā kâ s. lieliem matiem, me̦lnu muti.
Avots: EH II, 474
sebris
IV sebris, ein schwächliches, verkommenes Lebewesen Roop, Koddiack, A.-Schwanb.: saimniekam bija šuoziem maz barības, - zirgi kâ sebŗi; in Vergleichen (von kleinen Lebewesen) Arrasch, Nötk.: tas tāds mazs sebris. Zu se̦bs?
Avots: ME III, 810
Avots: ME III, 810
Šķirkļa skaidrojumā (4)
sabrammēt
sabris
sabris, ein starker, kräftiger Mensch (?) Wid.: puisis kâ sabris, - kas nu pieci pūri kviešu tam kuo celt! Dobl., Naud. n. Etn. I, 139. Zu sebris U., die Wemgalle? Vgl. auch sabrs.
Avots: ME III, 597
Avots: ME III, 597
sebrs
se̦brs Salis, Salisb. n. U., Ruj., sebris">sebris Karls., Ermes, Wessen, sebris">sebris L., Freund, Kamerad, Kunde U., sebers, Mitwirt in demselben Gesinde U. (unter sābris). Zunächst (wegen der Kürze des e ) wohl aus estn. sõbr "Freund, Kunde"; vgl. sē̦brs; oder n. P. Schmidt FBR VII, 9 aus "seltenem" wruss. сêбръ "Freund"?
Avots: ME III, 810
Avots: ME III, 810
sebs
se̦bs (nach St. ein Lituanismus), spät Dond., Wandsen, Frauenb., Deg., Gr.-Essern: se̦bā vakarā Kurl. n. U. bija jau tumšs, se̦bs vakars Pas. IV, 498 (aus Leegen). - Subst. se̦bums, die Späte: dzēra un dancuoja līdz se̦bumam RKr. XVI, 107. Vielleicht zu li. šebélka "alte, schlechte Stute", wenn für dies Wort vom Begriff des Schlechten (< später Kommenden) aus zugehen ist; vgl. auch le. apsebêt "verkommen" und sebris IV.
Avots: ME III, 810
Avots: ME III, 810