Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sebris' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sebris' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

sebris

I sebris L., U., Bielenstein Holzb. 653, sebris Deg., die Wemgalle (abramis vimba L.) RKr. VIII, 103; IX, 94. Vgl. zebre.

Avots: ME III, 810


sebris

II sebris, s. se̦brs.

Avots: ME III, 810


sebris

III sebris "ein grosser, dicker, aber böser Hund" Golg.: sabuozies kâ sebris Fest.; in Deg. Angeblich eine Art Wiesel.

Avots: ME III, 810


sebris

IV sebris,

1): tas kumeļš (sivē̦ns) tāds s. vien ir Lemb.;

2) ein Struwelpeter
Orellen: viņš staigā kâ s. lieliem matiem, me̦lnu muti.

Avots: EH XVI, 474


sebris

IV sebris, ein schwächliches, verkommenes Lebewesen Roop, Koddiack, A.-Schwanb.: saimniekam bija šuoziem maz barības, - zirgi kâ sebŗi; in Vergleichen (von kleinen Lebewesen) Arrasch, Nötk.: tas tāds mazs sebris. Zu se̦bs?

Avots: ME III, 810

Šķirkļa skaidrojumā (4)

sabrammēt

sabram̃mêt, sabramêt U., Dr., tr., erschüttern Biel. n. U.; durchschelten: sabrammēju kumeliņu BW. 32190, 1. Sebris vecenīti tâ sabramēja, ka šī vairs nezināja, kuo teikt, kuo neteikt A. v. J. 1898, S. 365.

Avots: ME III, 596


sabris

sabris, ein starker, kräftiger Mensch (?) Wid.: puisis kâ sabris, - kas nu pieci pūri kviešu tam kuo celt! Dobl., Naud. n. Etn. I, 139. Zu sebris U., die Wemgalle? Vgl. auch sabrs.

Avots: ME III, 597


sebrs

se̦brs Salis, Salisb. n. U., Ruj., sebris">sebris Karls., Ermes, Wessen, sebris">sebris L., Freund, Kamerad, Kunde U., sebers, Mitwirt in demselben Gesinde U. (unter sābris). Zunächst (wegen der Kürze des e ) wohl aus estn. sõbr "Freund, Kunde"; vgl. sē̦brs; oder n. P. Schmidt FBR VII, 9 aus "seltenem" wr. сêбръ "Freund"?

Avots: ME III, 810


sebs

se̦bs (nach St. ein Lituanismus), spät Dond., Wandsen, Frauenb., Deg., Gr.-Essern: se̦bā vakarā Kurl. n. U. bija jau tumšs, se̦bs vakars Pas. IV, 498 (aus Leegen). - Subst. se̦bums, die Späte: dzēra un dancuoja līdz se̦bumam RKr. XVI, 107. Vielleicht zu li. šebélka "alte, schlechte Stute", wenn für dies Wort vom Begriff des Schlechten (< später Kommenden) aus zugehen ist; vgl. auch le. apsebêt "verkommen" und sebris IV.

Avots: ME III, 810