sebris
sebris
III sebris "ein grosser, dicker, aber böser Hund" Golg.: sabuozies kâ sebris Fest.; in Deg. Angeblich eine Art Wiesel.
Avots: ME III, 810
Avots: ME III, 810
sebris
IV sebris, ein schwächliches, verkommenes Lebewesen Roop, Koddiack, A.-Schwanb.: saimniekam bija šuoziem maz barības, - zirgi kâ sebŗi; in Vergleichen (von kleinen Lebewesen) Arrasch, Nötk.: tas tāds mazs sebris. Zu se̦bs?
Avots: ME III, 810
Avots: ME III, 810
sebris
IV sebris,
1): tas kumeļš (sivē̦ns) tāds s. vien ir Lemb.; ‡
2) ein Struwelpeter
Orellen: viņš staigā kâ s. lieliem matiem, me̦lnu muti.
Avots: EH II, 474
1): tas kumeļš (sivē̦ns) tāds s. vien ir Lemb.; ‡
2) ein Struwelpeter
Orellen: viņš staigā kâ s. lieliem matiem, me̦lnu muti.
Avots: EH II, 474