Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sedzene' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sedzene' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

pasedzene

pasedzene AP., ein Laken unter der Bettdecke.

Avots: EH XIII, 170


sedzene

sedzene: viņai mugurā kažuoks un ziedainā s. Anna Dzilna 155.

Avots: EH XVI, 474


sedzene

sedzene Wid., Friedrichswald, Plur. sedzenes Sessw. n. U., sedziens, sedzeniņš, sedzeniņa, ein Umschlagetuch (n. U. Plur. sedzeniņi, sedzenītes, Decken, Tücher): gribē̦dams apsegt Andŗa tē̦vu ar mīkstu sedzeni Aps. kas manu sedzeni nuoņēma, lai nāk viņu uzsegt! LP. VI, 37. kumeļā naudu devu, ne ļaudavas sedzenē BW. 21541. nava brūtes sedzeuiņa (Var.: sedzieniņa, sedzeniņas, sedzenītes, villainītes) 21525. es iesāku sedzeniņus (Var.: sedzenītes, sedzieniņus) darināt 7457. tai (= meitai) kuplāki sedzieniņi 5636. mākuoņi apklāja debesis kâ ar vienādu sedzeni D. Goŗkijs 47. gar upi pļavas kâ sedzenes izklāstītas Krišs Laksts 61. Zu segt.

Avots: ME III, 811


uzsedzene

uzsedzene: eine Pferdedecke, ein Tuch zum Aufdecken N.-Schwanb.; ein Tuch zum Umnehmen od. Aufdecken PV.

Avots: EH II, 732


uzsedzene

uzsedzene, eine Pferdedecke Stockm.; "uzplētnis" Meiran; ein grosses (wollenes) Tuch Hofzumberge, Lubn., Ruhental, Sessau: sieviete gre̦znuojas jaunā uzsedzenē U. b. 113, 70. izņēma nuo... ruokdarba kurvīša kādu baltu uzsedzeni (Tuch zum Aufdecken?) 23.

Avots: ME IV, 376

Šķirkļa skaidrojumā (12)

izjomot

[izjuõmuôt, auskerben: i. kuoku Schujen, SErben, Drobbusch u. a.;] izjuomuots, ausgebuchtet, buchtig: izjuomuotas lapas Konv. 2 2409. [upei izjuomuoti krasti; izjuomuota sedzene Kurs., Tadaiken.]

Avots: ME I, 746


izkārstīt

izkãrstît (li. iškárstyti), freqn., izkãrt [li. iškaárti],

1) aushängen:
izkārstīt, izkārt izmazgātuos kre̦klus pa visu sē̦tu. drēbes būšuot izgrìezusi un izkārusi Blaum. bē̦rzi izkāruši vēdināt savus smalkuos zariņus Niedra. ieva ziedus izkāruse BW. 14022;

2) hervorstrecken, hängen lassen:
stāv od. skrej mēli izkāris. mēli līdz krūtīm izkāris LP. VII, 1204. Refl. - tiês,

1) heraushangen, sich hinausbücken, hervorstehen, hervorragen:
mēle izkārusies lielu gabalu nuo mutes LP. V, 2. viņa izkaŗas par luogu ārā R. Sk. I, 100. akmens izkāries nuo mūŗa ārā LP. VII, 1011. čigānei izkāries nuo sedzenes linu buņķītis Laps.;

2) zur Genüge wornach langen:
izkārstījuos, ne˙kā nedabūju A. XV, 2, 394. [izkārstītiês 2 dürfte zu ķer̂t gehören.]

Kļūdu labojums:
1011 = 1091

Avots: ME I, 750


izklāstīt

izklāstīt (li. išklóstyti), freqn. von izklāt, tr.,

1) ausbreiten, worauf decken:
sedzenes Dok. A.;

2) fig., auseinandersetzen, erörtern, erklären, eröffnen:
savu sirdi Degl. [dieva vārdus izkl. U.] sieva izklāsta smalki muļķīša darbus LP. IV, 63. viņa sāka izklāstīt savus priekus un bē̦das A. XX, 865. iesi pasaulei vēl izklāstīt, kâ nuoticis LP. V, 229. tuo visu viņa izklāstīja bez asarām MWM. X, 798. Refl. - tiês, sich ausbreiten, sich verbreiten, sich ergehen: par neizpildāmām lietām B. Vēstn.

Avots: ME I, 752


puķains

puķains, blumenreich, mit Blumen versehen, geblümt: puķaina pļava Ahs.; puķaina drāna. brūtes galvu puškuoja liels, puķains kruonis BW. III, 1, 43. Substantiviert (mit dem Suffix -umo-): rasas pilītes pārpārim ieaustas sedzenes puķainumuos Aps. IV, 36.

Avots: ME III, 405


sabalzīt

sabàlzît,

1) rings umher wickelnd hineinstecken :
s. sedzenes malas gultai, lai nekarājas zemē; s. braucējam se̦gu, lai sals netiek klāt C.;

2) perfektive Form zu bàlzît 1 Ar., Warkl.

Avots: ME III, 591


sedzenis

sedzenis, = sedzene: pārklāja ... ... ar raibiem sedzeņiem Janš. Dzimtene I, 384.

Avots: EH XVI, 474


sedzēns

‡ *se̦dzē̦ns, = sedzene: vakarā vuškas cirpe, rītā sedze sedzēneņu FBR. XVII, 75 (VL. aus Kaltenbr.). kuplie sedzēniņi BW. 4584 var.

Avots: EH XVI, 474


sedzienītis

sedzienītis, = sedzeniņš (unter sedzene): meita ... sase̦gusi sedzienīšus Tdz. 44072.

Avots: EH XVI, 474


sedziens

sedziens (unter sedzene): auch Selb. n. FBR. XX, 73.

Avots: EH XVI, 474


sedzineņš

sedzineņš, = sedzeniņš (unter sedzene): kupli sedzineņi BW. 4456, 4.

Avots: EH XVI, 474


silt

I sil˜t: III p. prs. sil˜st neben sil˜st 2 Roop n. FBR. XV, 145,

1): viņai mugurā jau sila kažuoks un ... sedzene Anna Dzilna 155; ‡

2) vor Begierde brennen:
līdumnieks siltin silst atduot Annu Lāču Andrim Anna Dzilna 95. virsū s. "sich mit Begierde auf jemanden aufdrängen" Diet.

Avots: EH II, 487