Paplašinātā meklēšana

àizse̦gs, auch àizse̦ga, die Decke.

Avots: ME I, 49

apse̦gs (auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, AP.): gen. s. apsedziņa BW. 12413, 2 var.; 12638, 1. pusnātna apsedziņi 5169. ar tuo linu apsedziņu (kann auch zu apse̦ga gehören!) 29132, 1 var.

Avots: EH I, 111

apse̦gs, apse̦ga, Demin. apsedziņš, apsedziņa, die Bedeckung, die Decke: deķi man apse̦gā oder apse̦gam BW. 13275, 33642, die Decken dienen mir zur Bedeckung. Sprw.: kāda apse̦ga, tādu jāse̦dzas. galvas apse̦gs, Kopfbedeckung.

Kļūdu labojums:
13275, = 13276;

Avots: ME I, 118

iẽse̦gs [Jürg., iẽse̦ga Nigr., ìese̦ga C., iêse̦ga ² Bauske, iese̦ga Wend., Kokoreva u. a., ein Laken; eine Decke, die man in den Schlitten od. in einem Korb hineinbreitet:] iesedziņu me̦klē̦dama sudrabiņu ieluokiem BW. 7650. [ve̦cā villāne būs laba iese̦ga kamanās Nigr.]

Avots: ME II, 62

pãrse̦gs, die Überdecke: šķirsta pārse̦gs Janš.; gulta ar pārse̦gu Rainis. [viņa beidzuot bailīgi pacēla sev galvas pārse̦gu drusku uz augšu Janš. Dzimtene V, 362.]

Avots: ME III, 174

pase̦gs: dazu ein Demin. acc. pl. pasedziņus ("?") BW. 27812, 6.

Avots: EH XIII, 171

pase̦gs, auch pase̦ga, die Unterdecke.

Avots: ME III, 96

‡ saũlse̦gs* (od. saulse̦ga*?), der Sonnenschirm: ar ... saulse̦gu Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 62.

Avots: EH XVI, 460

se̦gs: kumeļam ... sedziņš ze̦lta maliņām BW. 30006, 6. zem siltiem vilnas se̦giem Poruks Pērļu zvejnieks (1939), 110.

Avots: EH XVI, 475

se̦gs, s. se̦ga.

Avots: ME III, 812

se̦gspal˜va,* die Deckfeder: spārnu se̦gspalvas Konv. ² 3751.

Avots: ME III, 812

uzse̦gs, s. uzse̦ga.

Avots: ME IV, 376

zamse̦gs (?), die Unterlage, die untere Decke: zuobins, plinte pagalvē, šinelītis zamse̦gam BW. 31931, 3 (aus Wohlfahrt).

Avots: ME IV, 689

I kuoda, die Motte, Schabe, Made: kuodas būs tavas cisas un tārpi tevi apsegs Glück Jesaias 14, 11. viņš uztaisa savu namu kâ viena kuoda Glück Hiob 27, 18. Vgl. kuods I.

Avots: ME II, 340

I kuõpa,

1): baltu miltu kuopiņā BW. 8165 var. trauks ir pilns ar kuopu Dunika, Rutzau. iebērām rakandu rāceņu ar lielu kuopu Janš. Dzimtene V, 182. šķupele ar kuopu kuopām piebē̦rta Pas. II, 180; rudzu kuopiņas (Garben)
- auch Behrshof, Dobl., Mitau, Siuxt, Wolgunt; rudzu (pūŗu) kuõpiņa Durnika, Kal., OB., = rudzu (pūŗu) guba;

4): saveda kuopiņā BW. 19726 var. kuopiņā sanākuši 30922;

5): kuopas (so zu lesen für "kuopa" ME. II, 344b) trauks Lis: kuopas pļava ebenda. kas nu par kuopas ("?") vakaru izvērtās! Azand. 158. aužam kuopas villainīti; abas divas segsamies BW. 23660; ‡

6) Gemeinschaft, Gesellschaft
(?): me̦klē̦dama ļaužu valuodas un kuopu Anna Dzilna 51 (ähnlich: 48).

Avots: EH I, 687

I mẽļš.,

1): mēļu adu, mēļu rakstu, mēļu liku pūriņā BW. 7181. mēļu rāvināt "blau färben"
Baar in seinem Exemplar von U. m. priekš acīm "blau vor den Augen (beim Ohnmächtigwerden)" ebenda aus Dond.; ‡

2) = mêles (?): kur silam mēļa ziedi, kur sarkani dzīpariņi? BW. 5640 var: segsim sē̦ras villainītes: segsim baltas, mēļiem grìeztas: man nevaid zilumiņa BW. 4642. ‡ Subst. mēļums, das Blaue, die blaue Farbe: vijuolīšu m. Fr. Adamovičs Rudens ziedi 209.

Avots: EH I, 806

nùosegt, tr.,

1) abdecken, abnehmen:
nuosegs tavu villainīti BW. 29553. istabā jauņava nuosedza vīra mātes galdautu, apklādama ar pašas drānu RKr. XVI, 206;

2) polstern:
nuose̦gtas mēbeles. Refl. -tiês, sich abdecken, sich abnehmen: vilnainīti.

Avots: ME II, 844

uzsegt (li. užsègti "aufheften"), überdecken LKVv., aufdecken: uzsedza māmini... sagšu BW. 13282, 1. uzsegs manu villainīti kalpuonītes mugurā 13474. tā nevaid vilnainīte, uzse̦dzama, nuose̦dzama 15134. Refl. -tiês, sich (dat.) aufdecken: līgava uzse̦dzas... villaini RKr. XVI, 107.

Avots: ME IV, 376

ve̦de̦kla,

1) die zu Führende:
kād[a] es pate vedējīšā, tāda man vedekliņa: nij bij ze̦lta vedējai, nij sudraba ve̦de̦klai BW. 21536;

2) ve̦de̦kla Arrasch, Bauske, Drosth., Erlaa, Frauenb., Meiran, Nötk., N. - Salis, Pankelhof, Saikava, Schujen, Segewold, Selg., Siuxt, Zvirgzdine, vedekle L., St., U., Salisb., Wandsen, ve̦dakla Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, No 16, S. 169, A. - Laitzen, A. - Salis, Bers., Golg., Kaugershof, Kl., Oknist, Saikava, Schwanb., Sehren, Sessw., Wolmarshof, ve̦dakla Ladenhof n. FBR. XI, 69 (mit a aus e̦?), ve̦dakle, die Schwiegertochter
(unbek. in Dond. und Stenden): tavi dē̦li un tavas vedekles Glück I Mos. 8, 16. ienaidā savest ve̦de̦klu ar savas mātices Matth. X, 35. ņemšu daiļu vedekliņu BW.14006. atvežuos ve̦dakliņu (Var.: vedekliņu) 21718 var. lai (dē̦lu māte) ņe̦m mani ve̦de̦klās (Var.: vedeklēs) 518. dē̦lu māte priecājās: segs ve̦dakle villainīti 25279 var. dievs žē̦luo tuo māmiņu, kur tuo veda ve̦de̦klā (Var.: kam tā tika vedekliņa) 12314 var.;

3) die Frau des Bruders, die Schwägerin
St.: vedekliņa, brāļā sieva BW. 24645. es paliku brāļiem sluga, ve̦de̦klām malējiņa 9958. Nebst li. vedẽklis "ein heiratsfähiger Jüngling" zu vest.

Avots: ME IV, 519