Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'seila' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'seila' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

seila

seila,

2): plur. sèilas 2 - auch Auleja (hier auch zuweilen der Sing.), Schönberg, Wallhof u. a. n. FBR. XVIII, 17: ēst gribas, seila te̦k Auleja;

3) "kāre iegūt kuo; kāds kārums (arī tas, kas nav ē̦dams)" Auleja.

Avots: EH XVI, 475


seila

seila,

1) die Jauche
Dünab.;

2) Plur. sèilas 2 Kreuzb., seilas Gr.-Jungfernhof n. U., Mag. XIII, 2, 53, sèiles 2 Meselau, seiles (li. séilės) Römershof, Ledmannshof, der Speichel.
Zu sallas.

Avots: ME III, 813

Šķirkļa skaidrojumā (4)

sailas

saîlas: auch (mit ài 2 ) Kaltenbr., Oknist, Pilda: saldatam s. te̦k Pas. XIV, 131. palika nelabi, net s. sāka skriet Kaltenbr.; auch sg. saila: gaŗa s. stiepās nuo viena mutes kaktiņa līdz ... apkaklei Jauns. Sliņķu virsnieks 33. Vgl. auch seila(s).

Avots: EH XVI, 412


seiles

seiles (unter seila 2): auch Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Kokn., (mit èi 2 ) Linden in Kurl.

Avots: EH XVI, 475


seinoles

seinuoles, Lungenkraut L., Bergm. n. U., Lungenflechte (lobaria pulmonaria Hoffm.) RKr. II, 73. Vielleicht aus *seiluones (zu seilas: vgl. li. séilžolė "Speichelkraut"), wenn so ursprünglich eine Pflanze benannt wurde, die stellenweise mit einer speichelähnlichen Masse bedeckt war. Zur Metathese vgl. den Ortsnamen Sinuole, der doch wohl zu sils gehört.

Avots: ME III, 813


siekalas

siẽkalas Ruj., Salis, Serbigal, Lin., Wolmarshof, C., PS., Wohlf., Bl., Dond., Selg., Nigr., Gr.-Essern, Dunika, Iw., sìekalas 2 Kl., Saikava, siêkalas 2 Karls., Widdrisch, Zögenhof, AP., siêkalas Kr., Jürg., Arrasch, pl. t., der Speichel, Geifer U.: siekalas te̦k, das Wasser fliesst im Munde zusammen: par garšīgiem ēdieniem saka, ka, tuos uzskatuot vien, siekalas sate̦k mutē Konv. 2 776. spļāve viņš zemē un darīja dubļus nuo tām siekalām Glück Joh. 9, 6. In Dunika auch singularisch: siẽkala te̦k. Am ehesten wohl dissimilatorisch aus sliekalas "Speichel, Geifer". Anders (zu seilas "Speichel" usw.) Persson BB. XIX, 2781; nach Būga KZ. LI, 122 f. zur Wurzel seik- "rinnen, träufeln" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 466.

Avots: ME III, 857