Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'seka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'seka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

paseka

pase̦ka Frauenb., = pasaka: vīri teic pase̦kas.

Avots: EH XIII, 171


seka

se̦ka,

1) die Aufeinanderfolge
Celm., Wid.: augu kārta (se̦ka) Konv. 2 238, die Aufeinanderfolge der Getreidearten Celm.;

2) Plur. se̦kas Wid., Karls., die Folgen:
kuodumam nav ne˙kādas ļaunas se̦kas Etn. IV, 113. šādai uzņemšanai būs labas se̦kas A. XI, 108. sūdzība tika atstāta bez se̦kām Tiesu kal. 139.

Avots: ME III, 813


seka

I se̦ka,

2): auch der Sing.:
kas uz uotra liek vie˙nādi ļaunu se̦ku, tas nav labs cilvē̦ks Seyershof.

Avots: EH XVI, 475


seka

II se̦ka Sonnaxt, = sê̦ks I.

Avots: EH XVI, 475


sekacis

se̦kacis Mar., N.-Schwanb., Stom., Matup, se̦kats Alswlg, das Hackeisen. Wohl aus r. сѣкáчъ "острый молотокъ"

Avots: ME III, 813


sekacs

sekacs (mit e gesprochen!) A.-Schwanb., ein Hackeisen.

Avots: EH XVI, 475



sekatnis

II sekatnis, ein Hackeisen Alswig, N.-Laitzen: kas tās sēnes ar nazi lai sagraiza! būs jāsakapā ar sekatni.

Avots: EH XVI, 475


sekats

se̦kats, s. se̦kacis.

Avots: ME III, 813

Šķirkļa skaidrojumā (4)

gaiseklis

II gaiseklis (unter gàisekais): auch PV., Segew., (mit ài) C., Lemb., (mit 2 ) Adiamünde, Jürg., Nikrazen, Salis, Schwitten.

Avots: EH I, 377


medīgs

I medîgs, jagdbar U., [der Lust zur Jagd hat und dem es darauf glücket Für. I]: medīgs kaķis, eine gute Mausekatze L., U., [Salisb.]

Avots: ME II, 590


sals

I sals (ndl. hal "gefrorener Boden"), der Frost: ārā bij... stiprs sals Vēr. II, 534. sals kuož kauluos Alksnis - Zundulis, man friert stark. sākuši zuobi nuo sala klabēt LP. VII, 944. lai kājām neķe̦rtuos... sals klāt LA. kad dze̦guze beidz kūkuot gar Jāņiem, tad būs agri sals Etn. IV, 67. uz... ziemas midžiem lāči mē̦dz duoties pirmiem saliem iestājuoties MWM. VI, 77. turas pie sala, es hält sich bei Frost, es friert andauernd U. sala laiks, kaltes Wetter, Frost: bijis briesmīgs sala laiks LP. IV, 231. - sala Mārtiņš, ein frostiger Mensch Biel. n. U. Nebst li. pãšalas "Nachtfrost" zu salˆt. Hiermit identisch vielleicht auch poln. sół "Speisekammer in Bauernhäusern" (vgl. zur Bed. le. saltais kambaris).

Avots: ME II, 675, 676


sekt

sekt (li. sèkti) "folgen"), praes. se̦ku U., se̦cu Gr.-Buschhof od. sùoku, praet. secu U., Karls., seku od. sùocu,

1) tr., intr., folgen
U.; verfolgen; spüren, wittern (von Hunden, die dem Hasen folgen) U.: tie . . . jūsu . . . pē̦dām se̦k Plūd. pē̦das se̦c PS., Kl., Selsau, Saikava. mākuonis kāpj un kāpj, . . . un tumsa suok Rainis. jāse̦c ir marc bē̦guošs mērķis Vilhelms Tells 56. tāds neīstuo ceļu gan se̦c U. b. 8, 16. jau liduo, se̦kdama līķus, . . . Kaiva 42, 23. slikts suns nese̦c zaķam pē̦du AP., Smilt., Erlaa, Lub. - Part. praes. se̦kuošs, folgend: salauzumi ārstējami se̦kuošā kārtā (folgenderweise) . . . Etn. II, 161;

2) intr., impers., gelingen, vonstatten gehen:
ne man nakti miedziņš nāca, ne man dienu darbi seka Latv. Saule 1926, S. 409 (aus Kreuzb.). Refl. -tiês, gelingen, gedeihen U., vonstatten gehen: tavs darbs nese̦kas (auch in Neuenb., Dond., Nigr.) Manz. Post. II, 105. darbs suokas (auch PS., Ermes, Jürg., Arrasch, Kl., Gr.-Buschhof, Saikava, Selsau, Heidenfeld, Bauske, Siuxt, Selg.) nuo ruokas Wolm., Celm. darbs suocās (secās Ermes, Wolm., Saikava, Gr.-Buschhof) uz priekšu De̦glavs MWM. v. J. 1896, S. 666. ārstēšana suokas ātrāki Vēr. v. J. 1904, S. 419. tev suocās (prs.?); tev veicās Ld. 10821. lai secās, kam secās (Var.: suokas, veicās, šķīrās), man secās adīšana BW. 7284, 1. Subst. secẽjs (li. sekė˜jas), der Verfolger, der Nachspürende: nu nāk tavi dzinējiņi, tavu pē̦du secējiņi BW. 30482; se̦kums "die Förderung" L. Nebst sakstît pẽ̦dsaka zu ai. sácatē, gr. έ'πεται, la. sequitur "folgt", air. sechur "folge", av. haxman- "Geleite", la. socius "Gesellschafter", an. seggr "Gefolgsmann" r.

"spüren verfolgen" u. a., s. Потебня РФВ. XIV, 101 ff., Boisacq Dict. 269, v. d. Osten-Sacken IF. XXXIII, 257 f., Trautmann Wrtb. 254 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 476 f.; vgl. auch suoktiês.

Avots: ME III, 815