se̦ka,

1) die Aufeinanderfolge
Celm., Wid.: augu kārta (se̦ka) Konv. ² 238, die Aufeinanderfolge der Getreidearten Celm.;

2) Plur. se̦kas Wid., Karls., die Folgen:
kuodumam nav ne˙kādas ļaunas se̦kas Etn. IV, 113. šādai uzņemšanai būs labas se̦kas A. XI, 108. sūdzība tika atstāta bez se̦kām Tiesu kal. 139.

Avots: ME III, 813

I se̦ka,

2): auch der Sing.:
kas uz uotra liek vie˙nādi ļaunu se̦ku, tas nav labs cilvē̦ks Seyershof.

Avots: EH XVI, 475

‡ II se̦ka Sonnaxt, = sê̦ks I.

Avots: EH XVI, 475