Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'selēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'selēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (22)

dirselēt

‡ dirselêt PV. "wie ein dirselis arbeiten oder sprechen".

Avots: EH I, 322

dreselēties

dreselêtiês: (z. B. ohne eine Treppe auf einen Baum) klettern Dunika.

Avots: EH I, 333

dreselēties

dreselêtiês, sich bemühen wohin zu steigen [Ahswikken]: dreselējās, dreselējās, kamē̦r iedreselējās ābelē Grob. n. Etn. IV, 18.

Avots: ME I, 497

dveselēt

‡ dveselêt, -ẽju, hüsteln PV.

Avots: EH I, 351

iedreselēties

‡ ìedreselêtiês Dunika, mühsam hineinkriechen, -klettern (von Kindern): ie. gultā, ratuos.

Avots: EH I, 510

izķeselēties

‡ izķeselêtiês, sich herausrümpeln, herauswinden Kronw. n. U. (unter ķeselêtiês).

Avots: EH I, 461

izveselēt

‡ izveselêt Kaltenbr., auskurieren, heilen. Refl. izveselêties Oknist, (mit -êt- ) Kaltenbr., genesen.

Avots: EH I, 495

kāselēt

kãselêt, - ẽju, intr., hüsteln: viņš kāselēja, smaidīja un gruozījās A. XXI, 2.

Avots: ME II, 203

ķeselēt

ķeselêt, -ẽju, tr.,

1) mit Keschern Krebse fangen
Gold.;

2) mit dem Klingbeutel in der Kirche Geld sammeln
Ar.;

3) essen:
kuo tur nu ķeselē

Serb. Refl. -tiês,

1) eifrig keschern, Krebse fangen
Kand.;

2) virsū, sich aufdrängen
Gr. - Essern, sich anschmieren, sich einmischen U.

Avots: ME II, 370, 371

nerselēt

ner̃selêt "kränkeln, siech sein" Ruj.]

Avots: ME II, 730

noduselēties

nùoduselêtiês, hüsteln: viņš vairāk reizes nuoduselējās Apsk.

Avots: ME II, 778

parselēt

‡ parselêt (wo?), leicht schneien. Vgl. uzparselêt.

Avots: EH II, 168

pārselēt

‡ pārselêt BielU., herabfallen (von Schneeflocken). Vgl. auch uzpārselêt.

Avots: EH II, 210

pieselēt

pìeselêt, pieselt (?),

1) anstecken (mit Krankheit)
Salis n. U.;

2) eine neue Gattung von Vieh einführen
Salis, Allend., Kokn. n. U.

Avots: ME III, 288

rekselēt

rekselêt, -ẽju, rekšelêt, -ẽju, mit dem Riegensiebe sieben, Korn durchs Sieb schütten U., Bielenstein Holzb. 512.

Avots: ME III, 508

selēt

‡ selêt, zu erschliessen aus pìeselêt. Refl. -tiês "iesakņuoties" Seyershof: blaktis selējas tū˙li, kur kādu uolu iedējušas.

Avots: EH II, 476

veselēt

veselêt (r. "froh werden") Sussei n. FBR. VIII, 147, -ẽju, heilen (tr.), gesund machen Römershof n. FBR. VIII, 106. Refl. -tiês, gesunden, genesen U., Golg., Kaltenbrunn, Lubn., Memelshof, Oknist, Sehren, Sessw.

Avots: ME IV, 543

Šķirkļa skaidrojumā (1)

lecis

lecis,

1) der Springer:
tie bij labi sē̦tas leči BW. 20511, 8;

2) der Frosch, Felsfrosch (rana arvalis)
RKr. VIII, 101, Selg., Kand., Gold., N. - Bartau, Rutzau: ē̦dai mē̦dz ņemt naģes, kuŗas vēžuot vai ķeselēt ejuot drīkst saukt tikai par jumpravām vai lecīšiem, juo citādi vēži nekāpjuot Etn. III, 95. [Zu lèkt.]

Avots: ME II, 444