Paplašinātā meklēšana

deselîgs, freigiebig Fianden. [Wenn alt, am ehesten wohl zu ai. dašasyàti "leistet Dienste, ist gefällig" u. a. bei Walde Wrtb. ² 223 unter decet; vgl. auch deševîgs.]

Avots: ME I, 458, 459

‡ drekselîgs,

1) "aušīgs" AP.;

2) "?": ātrs un d. Sārts Daugava 1935, S. 195.

Avots: EH I, 332

dvẽselîgs [Für.], seelisch, geistig Vēr. II, 1012. MWM. VIII, 469.

Avots: ME I, 537

‡ gaiselîgs,

1) leichtsinnig
PV., (mit àI ) AP., NPeb., (mit aĩ ) Lieven-Bersen, (mit àI ² ) Erlaa, Meselau, (mit aî ² ) Schwitten: nuopietnās lietās viņš ir par gaiselīgu PV.;

2) zu verlieren pflegend
PV.: zē̦ns ir tik g., ka pazaudē visu.

Avots: EH I, 377

[ķeselîgs, gefrässig Wid.]

Avots: ME II, 371

‡ ner̃selîgs, kränklich Seyershof: n. kaķis nevīžā peles ķert.

Avots: EH II, 18

‡ neveselîgs,

1) zum Kranksein geneigt, häufig kränkelnd:
n. bē̦rns, cilvē̦ks;

2) ungesund; nicht bekömmlich:
n. ēdiens.

Avots: EH II, 22

piselîgs, geneigt den Geschlechtsakt zu vollziehen: dē̦li... uz meitām piselīgi BW. 35351.

Avots: ME III, 228

selîgs: tā cūka ir traki selīga: katru reizi pulk[a] sivē̦nu Seyershof. baltie zirņi ir selīgi (liefern eine gute Ernte). - "juo sulīgus" ME. III, 816 zu verbessem in "juo selīgus".

Avots: EH XVI, 476

selîgs, sich rasch fortpflanzend Neik. n. U., Wolm., Ruj.: selīga suga U. dvēsele dara pārējuos (sc.: augļus un kustaiņus) . . . juo rasmīgus, juo sulīgus Pūrs I, 104.

Avots: ME III, 816

vērselîgs (?), folgsam L.; vgl. vērzelīgs.

Avots: ME IV, 565

I vērselîgs: auch Lange L. ārste 4 und 46 (aus der letzteren Stelle scheint Janš. Līgava II, 54 dieses Wort - aber anscheinend mit einer anderen Bed. - übemommen zu haben).

Avots: EH II, 777

veselîgs: v. strādinieks Tdz. 59277. ‡ Subst. veselîgums Ahs., Gesundheit: puišelis nuo veselīguma le̦c un dej.

Avots: EH II, 773

veselîgs,

1) sich einer guten Gesundheit erfreuend:
veselīgs bē̦rns;

2) gesund, zur Gesundheit dienend, heilsam:
veselīgs gaiss. veselīga barība. veselīga smarša Austr. kal. 1893, S. 46. uz akmiņa nuo pirmā pē̦rkūona pielijis ūdens e̦suot veselīgs dzert Etn. IV, 118.

Avots: ME IV, 543

‡ dirselīgs PV.,

1) leicht, auch über Geringfügiges zornig werdend;

2) Grosses unternehmend, aber dabei sch1iesslich sich ruinierend.

Avots: EH I, 322

kàuns, die Scham, Schande, Schmach: Sprw. kauns pār visu gīmi. vai kauns kāds guods, vai nauda kāda manta? strādāt nav kauns. kauns, bet veselīgs. kam nav kauna, tam nav guoda. ne tiem ļautiņiem kauna, ne guoda. tam nav ne suņa kauna. ne kauna, ne labas dienas, sagt man von einem armen, dabei schlechten Menschen. ne tik daudz kauna kâ vistas kājai gaļas. cik suņam kauna, tik ve̦cai meitai. kamē̦r kauns, nuogriež ar nazi, antwortet man scherzweise auf die Frage: vai tev nav kauna? kauns nāca gaismā (namentlich die Schmach einer Geschwängerten). nākas kauns tuo dzirduot. grē̦ks nuo dieva, kauns nuo ļaudīm. Altertümlich hier der blosse Gen.: kauns man ļaužu, bail māmiņas. ar kauna acīm (mit Schmach) jāiet pruojām, tas jādara Grünh. kauna darbs, eine Schandtat. kauna gabals, kauna gaļa, ein Unverschämter U. kauna gaļa, ein Schandstuhl (s. krē̦sls); kauna lieta, die Schmach, etwas Schändliches; kauna stabs, Schandpfahl Kronw.; kauna valuoda, unverschämtes, unzüchtiges Gerede. es tam devu dievpalīgu, tas kaunam (Var.: ar kaunu, vor Schande) nesaņēma BW. 25872, 11. kādu kaunu tautu meita glauda manu kumeliņu BW. 11502. atmetīšu (Var.: pametīšu) visu kaunu, ich werde die Scham vergessen BW. 6800, Ltd. 1031. Sprw.: atstāj labāk kaunu aiz durvīm un ej iekšā. sev kaunu padarīt, sich Schmach zuziehen. Sprw.: kauns kaunu dzemdē. kaunies kaunu, bīsties dievu! puisītis nesa piecus kaunus BW. 6592. šie tādu kaunu nevarējuši panest LP. I, 168. kas kaunu nepruot, badu nemirst. kaunu slēpt, die Schmach verbergen, verheimlichen: tautas jāj, zeme rīb, es gulēju dienuvidu; slēp, māršiņ, manu kaunu, saki ruozītes ravējuot Ltd. 2348. kaunā paši guoda ļaudis BW. 8488. kaunā palikt, zu Schanden werden, Schande, Misserfolg erleben: lai kaunā nepaliku BW. 958. tur visas zâles ar saviem dakteŗiem paliek kaunā Kaudz. M. cerība neatstāj kaunā, die Hoffnung lässt nicht zu Schanden werden. kaunā pamest, in Schanden stehen lassen, verlassen: puisis pame̦t meitu kaunā. aiz kauna viņš nezin kur dēties. meita izdzinusi puisi ar kaunu laukā. kali, ka nav par kaunu, dass es nicht zur Schande gereicht. kauna dēļ, kaum, eig. zur Vermeidung der Schande: tik tā kauna dēļ pārkūlušies LP. III, 17. tā kauna dēļ pārkūlušies LP. III, 17. viņš sāka grābt tādus akmeņus, kuo kauna dēļ trīs vīri necels VI, 517. šis tik kauna dēļ var izrunāt JK. III, 19. kauna pēc, zur Wahrung des guten Scheins, eig. der Schande wegen: bagātais iedeva kauna pēc nabagam riece̦nu maizes. Es kommt auch der Pl. von kauns vor: aiz kauniem nezini, kur dēties Grünh., BW. 12574. es nezinātu nuo kauniem, kur glābties MWM. X, 481. Zu li. kūvė´ti (III prs. kũvis) "sich schämen", got. hauns "niedrig, demütig", [ahd. hônida "Schmach, Schande", gr. χαυνός· χαχός Hes. u. a., s. Trautmann Wrtb. 122, Berneker Wrtb. I, 645, Bugge KZ. XIX, 415].

Avots: ME II, 176, 177

‡ kner̃pis Seyershof "neveselīgs, maza auguma bē̦rns vai kustuoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības".

Avots: EH I, 629

krâts,

1) der Käfig:
ķēniņš liek prāvu krātu pagatavuot LP. V, 236;

2) gew. das Demin. krâtiņš, das Behältnis, worin die junge Bienenkönigin im neuen Bienenstock für ein paar Tage eingespert wird;

3) das Demin., scherzweise, das Gefängnis:
tam krātiņš uz kādu laiciņu būs tīri veselīgs A. XX, 925;

4) das Flussbett:
ve̦cajuos krātuos, im alten Flussbett;

5) krātiņš, Gefäss, womit gefangene Fische geschöpft werden
U.; [krâts, ² ein Fischbehälter Bauske, Nieder - Kurl.];

6) Schrein, Tabaksdose
L. [Wohl eher durch oder nebst li. krõtai "Gitterwerk" aus wruss. oder poln. krata "Gitterwerk" entlehnt, als verwandt mit la. crātēs "Flechwerk". Das â erklärt sich entweder durch Entlehnung aus den westlichen Mundarten, wo à zu â geworden ist, oder durch Anlehnung an krât, wovon es U. ableitet.]

Avots: ME II, 269

pa˙liekam, über die Massen, sehr: tas pa˙liekam veselīgs Degl. vienā vietā man pa˙liekam niez JK. III, 69.

Avots: ME III, 62

satraucis, die Schelte Wid.; die Aufregung: šitas satraucis tev bij gluži veselīgs Blaum.

Avots: ME III, 765

skaĩdrs,

1): skaidri de̦g Dond. n. IMM. 1932 I, 21. ja maizes kukulis - paklapējuot tā apakšgaruozu - skaidri dun, tad maize ir izce̦pusi Linden in Kurl.;

2): tādi re̦ti, skaidri (undicht)
linīši Salis. tā zâle aug, kur tāds skaidrāks Iw. "skaidrāks linums. ja vada acis lielākas" ME. III, 864 zu verbessern in "linums ir "skaidrāks", ja vada acis ir lielākas":

3): s. trauks, ūdens Iw. skaidras drānas Behnen. lietus ūdenī drēbēs tiek tīras un skaidras Seyershof. senāk sētiņa bij skaidra: tad te nebij tādu arklu u. c. Grob. skaidras auzas ebenda. skaidri rudzi VL. aus Kal. FBR. IX, 113. skaidru (tādu, kam nav zaru) kuociņu paņēma grābekļa kātam Frauenb. divas bildes (=lugas ainas) nuorakstītas skaidrā (in Reinschrift)
Blaum. Raksti XI, 14 (1938), 47. istabu skaidri izslaucīt Strasden;

4): skaidri (sicher, glaublich)
kuo stāstīt Kaltenbr. skaidri (ganz) pliks Grenzh. n. FBR. XII, 19. skaidri dulls Behnen. viņš atnāca skaidri tukšā Strasden. viņiem nuodega viss skaidri Strasden. jūs e̦sat skaidri kâ muļķi Linden in Kurl. mušas ē̦d cūkām muguru skaidri vai pušu Salis. skaidri tâ kâ ubags Sonnaxt. skaidri slims Frauenb. liniem lapiņas skaidri nuobirst, kad ienākas ebenda;

5): tu neesi vairs skaidrā Gr.-Buschh.;

6): skaidra runa un darīšana Frauenb.; ‡

7) "dzirdīgs, ve̦se̦ls" Kand.: skaidras ausis; "veselīgs, žirgts; garīgi normāls" Seyershof: kas tāds skaidrāks, spirgāks, tas teļš labāks turēšanai. pēc grūtas slimības viņš tāds apmulsies, - nav vairs tāds s.; ‡

8) "seine Arbeiten ordenflich, gescbickt und rasch machend"
BielU.: s. clivē̦ks. Subst. skaĩdrums, ‡

2) eine freie, reine Stefle (ein solcher Ort, Platz):
pāri bridu par upīti par tuo pašu skaidrumiņu BW. 10495 var. metu makšķeri skaidrumuos starp zâli Jauns. Raksti V, 364.

Avots: EH II, 497

sver̃ģis Ronneb."?": glīts un veselīgs zē̦ns, kâ viens sverģis MWM. VII, 499. Aus Nieder - Kurl. wird sverģis in der Bed. "Schwede" angegeben.

Avots: ME III, 1151

zverģis (woher?)"?" sārts un veselīgs kâ zverģis.

Avots: ME IV, 771