Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sielējs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sielējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

sielējs

sielējs,

1): pār dziļām upēm viņiem ir ļuoti gŗūti pārtikt, juo tur nav ne sielēju ("= 4-6 baļķi gareniski pār upi"), ne pluostu Jürg. 58.

Avots: EH II, 494

sielējs,

1) s. sielains;

2) sielējs ² Warkl., die Stelle, wo ein grösseres Stück Getreide od. Gras niedergeschlagen ist:
sapītie zirgi lē̦kuši pār labību un pļavu, kur pakaļ palikušas sliedes kâ sielējs Druw. n. RKr. XVII, 76. ielejā garš strēķis labības salikts veldē, izskatās kâ sielējs ebenda;

3) sielējs ^2, ein Mensch von langem Wuchs
Druw. n. RKr. XVII, 76. In der Bed. 2 (und auch 3?) wohl figural, auf der Bed. 1 beruhend.

Avots: ME III, 858

Šķirkļa skaidrojumā (2)

sielains

sielains U., Bielenstein Holzb. 625, (mit ìe ² ) Kr., sìelajs ² Kreuzb., sìelajs ² ("Fähre") Nerft, sielajs Kokn. n. U., sielaviņš Kroppenhof bei Kokn., sielējs Warkl., Borchow, sìelejs ² Saikava, sielejs Sessw., Laud., Lubn., Stockm., sieleija Lubn., sielis (li. sielis ) Schujen, Ramkau (in R. mit iẽ ), (mit iẽ ) AP., Fehgen, Fehteln, ein kleines Floss; sielains, ein Holzfloss, darauf Weiber waschen Salwen n. Mag. IV, 2, 143, U.; sielājs, sielējs, die Gesamtheit der miteinander verbundenen Flösser (plenīcas) Bielenstein Holzb. 625: iet ar sielejiem Saikava, sielejus laist Laud., flössen. slīd bez air,iem egļu sielis U. b. 85, 74. siẽl(īt)is, ein kleiner Prahm AP., N.-Peb. Nach Leskien Nom. 275 zu siet "binden".

Avots: ME III, 858

zelejs

zelejs (?), Abschnitt eines Holzflosses L., U. Eine Etymologie dafür gibt Scheftelowitz KZ. LIII, 268 und LVI, 1761, aber das Wort ist wahrscheinlich in sielējs (s. dies) zu korrigieren.

Avots: ME IV, 703