Paplašinātā meklēšana

siẽviẽtis (unter siẽviẽte): auch eine weibliche Person Allend., AP., Frauenb., Salis, Seyershof: Natāle ... bija tas pats kūtrais s. Blaum. Raksti I ⁵ (1936), 83.

Avots: EH II, 496

siẽviẽtisks, siẽvietîgs Wid., weiblich: sievietiskā kairināšanas tieksme Veselis Daugava 1928, № 4, 428; sievietīga sieviete Asp. ļaudis nepadara par daudz gļē̦vus un sievietīgus MWM. VI, 58.

Avots: ME III, 862

bãbietis, das Weib, für sievietis Purap.: visi viņi tādi bābieši Niedra.

Avots: ME I, 270

ļê̦psna ^2,

1) der Fetzen
Grünh.: uz zarnu auguoniem nuorāda strutas un audu ļē̦psnas izkārnījumuos Konv. ² 3562. [tirguotājs pirktai gaļai piemeta vēl kādas ļē̦psnas (cīpslainus, mazvērtīgus nuoplē̦sumus). ve̦cajam mētelim sānuos karājas laukā netīra vates ļē̦psna Lennew.];

2) zur verächtlichen Bezeichnung einer Person - Lump:
vīri ir ļē̦psnas Janš. [Bārenīte 35]. e, tāds ļē̦psnas sievietis nav ne˙kam vē̦rts Alm. [gļē̦vā... rakstura dēļ viņš tapa saukāts par ļê̦psnu ² Janš. Čāp. 23.]

Avots: ME II, 540

liẽlums,

1): aiz lieluma (im Bewusstsein seiner hohen Stellung)
ne̦zina, kuo darīties Kaltenbr.;

2): sìenu kasuot vīrietis ņe̦m lielumu (das Dichte),
sievietis kasa klāt Heidenfeld. sajemt (sìena) lielumus (die dichte Schicht) Kaltenbr., Wessen: nuo lieluma Diet., ungefähr, im grossen und ganzen, im allgemeinen. lielums (Adv.), ‡

b) in den Hauptzügen, in der Hauptsaehe
Kaltenbr.: saprast l. saprata; ‡

c) oberflächlich, einigermassen, ein wenig
Sonnaxt: istabu tikai l. pārslaucīt. zâli l. nuoplūkt.

Avots: EH I, 756

mẽglis, mẽklis, das Gespenst; der Possenreisser; der Maulaffe, Plumpsack [mẽklis Rönnen]; auch ein verkommenes Tier [mēglis Autz, Naud., Dobl., Sessau, Irmelau, Luttringen, Ruhental, Memelshof, Zerrauxt, Neu - Bergfried, Römershof]; ein Schimpfwort: vai tad mēgļi mani apstājuši, ka darbs neluobās? Naud. paskat, tāds mēglis! mēgļa sievietis, vārnē̦ns Alm. šis, kâ tāds mēklis, pārne̦s puodu mājā LP. I, 156. [ Wenn mit gl aus dl, vielleicht zu mẽ̦dât, mẽdît.]

Avots: ME II, 612

nâvîgs,

1) tödlich, todbringend:
ve̦lns bij aplaidis pasauli ar nāvīgiem, kaitīgiem knišļiem LP. V, 179; nāvīga ruoze Tr. IV, 182; nāvīgi trāpīt Etn. III, 142;

2) ungemein, gewaltig, heftig, eifrig, stark:
nāvīgs ienaidnieks, der Todfeind; nāvīgs strādnieks, ein überaus eifriger Arbeiter. bija reizi nāvīgi dzē̦rājs LP. VII, 1150. nāvīgs sašutums tuo sagrāba Degl. e̦suot jāstrādā līdz nāvīgam nuogurumam Vēr. I, 1164. tē̦vs tâ nāvīgi bij piekuodinājis LP. VI, 974. augstprātību nāvīgi es nīdu JR. IV, 62. tad nu ļaudis nāvīgi ņe̦mas pa pļavu. nâvīgs uz, verpicht auf etw.: dažs sievietis uz dzeršanu vēl niknāks un nāvīgāks nekâ vīrietis Janš.

Avots: ME II, 704

pluzginât, leicht rütteln ("purinât"): sieva meitenei šķirstīja un pluzgināja matus Janš. Refl. -tiês, hilflos zappeln, viegli purināties, plivināties: mati vien pluzginājās ūdenim pa virsu Janš. sievietis pluzginās saites galā Janš. Bārenife 62. pa egles zariem bruzdē̦dams un pluzginādamies kaut˙kas nuokrita zemē Janš. Dzimtene ² I, 76.

Avots: ME III, 360

tâds,

5): t. cilvē̦ks Salis, eine Schwangere.
sievietis palicis t. (schwanger geworden) ebenda, Sonnaxt. viņa ir uz tādu kāju (sie ist schwanger) Frauenb.; ‡

6) "?": tas pa˙visam vēl ir tādā; ne cēlies, ne mazgājies, ne ģērbies; guļ gaŗstīpus, ne˙kā nerunā un raud Janš. Līgava I, 301. ME. IV, 144 müssen "4)", "5)", "6)" durch "3)", "4)", "5)" ersetzt werden.

Avots: EH II, 670

vẽ̦rte̦ns AP., Dunika, ziemlich gross AP., Dunika, "krietni paaudzis" Dunika, tüchtig ("krietns, pamatīgs") Dunika; wert(voll): ve̦rte̦na runga AP. ve̦rte̦ns suvē̦ns, bullis Dunika. šādi, tādi ganeļi, - nevis vē̦rte̦ni puikas, kas nuoduomājuši precēties Janš. Bandavā II, 36. mēs e̦sam . . , vērte̦nākie vīri valstij Dzimtene ² I, 305. tu . . . esi vē̦rte̦na saimniece ... izce̦pdama tādus ... raušus Mežv. ļ. I, 278. tu esi man gan ve̦rte̦ns dē̦ls! (ironisch) Dunika. kaut būtu..,vē̦rte̦ns sievietis, kāda ievē̦ruojama meita Janš. Bārenīte 81. Mit. li. vertinaĩ (adv.) "wert" zu vergleichen?

Avots: ME IV, 568