siŗuôt U., Frauenb.,
siruôt U., PS., Karls., Alksnis-Zundulis, AP.,
sirêt, -ẽju N.-Schwanb.,
sirāt Für. I,
umherstreifen, sich umhertreiben U., Alksnis-Zundulis;
marodieren U.;
betteln AP.,
(siruôt) Gramsden;
schmarotzen L., St.:
čigānietes siruo, wandern herum U.
pamanījis, ka pa malkas dārzu daži siruojuot Alm. Kaislibu varā 123.
cila ne˙kā nedara, kâ tikai siŗuo apkārt Janš. Bandavā I, 149.
kungs, kas, malu malās siruodams, visas muodes izmācījies Plūd. Rakstn. I, 122.
Miķeļa vakarā jaunie gari siŗuo LP. VI, 9;
= sẽņuôt PS. - Refl.
siruôtiês, auf Raub ausgehn, plündern Bergm. n. U. - Subst.
siŗuôtãjs, siruôtãjs, ein Umherstreifender; Parteigänger V.;
Bettler Aahof:
siruotāji vazājušies ienaidnieka . kaŗapalkiem pa˙priekšu LP. V, 396.
kļuva par virsnieku pār siŗuotājiem Glück I Kön. 11, 24.
pec nenāce ... siŗuotāji (Kriegsleute)
vairs Izraela zemē II Kön. 6, 23.
Avots: ME III,
848