Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sirpe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sirpe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
sirpis
sirpis,
1): auch (mit ìr 2 ) Fest., Liepna, (mit ir̂ 2 ) Ramkau; sirpi (od. zu sirpe?) nesa ruociņā BW. 1890, 3.
Avots: EH II, 489
1): auch (mit ìr 2 ) Fest., Liepna, (mit ir̂ 2 ) Ramkau; sirpi (od. zu sirpe?) nesa ruociņā BW. 1890, 3.
Avots: EH II, 489
sirpis
sirpis,
1) sirpis Bielenstein Holzb. 496, Wid., Memelshof, sìrpis 2 Golg., Lis., Meselau, Bers., Schwanb., Sessw., sir̂pis 2 Ruj., sìrps 2 (serb. sr̂p, r. cepпъ "Sichel")
Prl., Kreuzb., Heidenfeld, sirps SDP. I, 71, Zalktis I, 28, sirpe Bielenstein Holzb. 496, U., Stari III, 203; Janš. Bandavā I, 119, sirpa Butzkowsky, Sessw., die Sichel;
2) "eine schlangenförmige Reihe heller Würmer, die sich immer geradeaus bewegt"
Podunay;
3) Plur. sirpīši, kleine, graue Würmer
U. Zu gr. ά'ρπη "Sichel" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 500 ff., Niedermann Essais ďétym. et de crit. verb. 17, H. Schröder IF. XVII, 463 f. und XVIII, 527.
Avots: ME III, 847
1) sirpis Bielenstein Holzb. 496, Wid., Memelshof, sìrpis 2 Golg., Lis., Meselau, Bers., Schwanb., Sessw., sir̂pis 2 Ruj., sìrps 2 (serb. sr̂p, r. cepпъ "Sichel")
Prl., Kreuzb., Heidenfeld, sirps SDP. I, 71, Zalktis I, 28, sirpe Bielenstein Holzb. 496, U., Stari III, 203; Janš. Bandavā I, 119, sirpa Butzkowsky, Sessw., die Sichel;
2) "eine schlangenförmige Reihe heller Würmer, die sich immer geradeaus bewegt"
Podunay;
3) Plur. sirpīši, kleine, graue Würmer
U. Zu gr. ά'ρπη "Sichel" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 500 ff., Niedermann Essais ďétym. et de crit. verb. 17, H. Schröder IF. XVII, 463 f. und XVIII, 527.
Avots: ME III, 847
slābs
slãbs C,, PS,, slàbs 2 Kl,, Prl.,
1) schlaff:
kad auns bij beigts, tad tas... tāds liels, garš bij un slābs Dok. A. Daugava I, 317;
2) schwach, matt:
Zūza bij palikuse tik slāba kâ lupata Krišs Laksts 7. mēness sirpe peldēja..., apgaismuodama... apvāršņa malu... ar slābu gaismu Janš. Dzimtene V, 167;
3) schwach, gering
U.: slāba baznīca Mag. III, 1, 136, geringe kirchliche Versammlung U.;
4) lietus nāk zemē kâ slābs od. lietus nāk slābi zemē von starkem Regen
Golg. Subst. slãbums, die Schlaffheit, Mattigkeit, Schwäche: jis jau trīs dienas neēdis un nuo slābuma nevar jau paiet Pas. II, 80 (aus Malta). Zu slav. slabъ (serb. slȁb) "schwach" (wenn nicht hieraus entlehnt), li. slàbti "schwach werden", mnd. slap "schlaff" u. a., s. Trautmann Wrtb. 270 und Watde Vrgl. Wrtb. II, 432. Neben diesem slāb ein ide. slēb- in an. slápr "träger Mensch" u. a.
Avots: ME III, 921
1) schlaff:
kad auns bij beigts, tad tas... tāds liels, garš bij un slābs Dok. A. Daugava I, 317;
2) schwach, matt:
Zūza bij palikuse tik slāba kâ lupata Krišs Laksts 7. mēness sirpe peldēja..., apgaismuodama... apvāršņa malu... ar slābu gaismu Janš. Dzimtene V, 167;
3) schwach, gering
U.: slāba baznīca Mag. III, 1, 136, geringe kirchliche Versammlung U.;
4) lietus nāk zemē kâ slābs od. lietus nāk slābi zemē von starkem Regen
Golg. Subst. slãbums, die Schlaffheit, Mattigkeit, Schwäche: jis jau trīs dienas neēdis un nuo slābuma nevar jau paiet Pas. II, 80 (aus Malta). Zu slav. slabъ (serb. slȁb) "schwach" (wenn nicht hieraus entlehnt), li. slàbti "schwach werden", mnd. slap "schlaff" u. a., s. Trautmann Wrtb. 270 und Watde Vrgl. Wrtb. II, 432. Neben diesem slāb ein ide. slēb- in an. slápr "träger Mensch" u. a.
Avots: ME III, 921