skãrds (li.
skárdas "Weissblech" in Kvėdarna) Līn., Nigr.,
skā`rds Ermes,
skârds 2 Karls., Dond.,
skā`rds 2 Kl., Prl.,
1) skārds U., Spr., Mag. XIII, 2, 54,
skârda 2 (li.
skárda "Weissblech" in Joniškis) Ruj.,
skãrde Dunika,
skârde 2 BL,
skārde L., U.,
skarda U.,
skarde U.,
Blech, Weissblech: māsai skārda vainadzinš BW. 5944.
skārda lampiņa A. Upītis;
2) auch
skārda, skārde Glück,
eine Metallplatte: aluminijs izkaļams visai plānās skārdās Konv. 93.
viņš . . . pārvilka tā nama grīdi ar ze̦lta skārdēm (mit goldenen Blechen) Glück I Kön. 6, 30.
vecītis ... uzlika savu dē̦lu uz tējas skārdu (auf ein Teebrett) Pas. IV, 495 (aus Leegen);
3) skãrds Ahs., ein Geschirr aus Blech:
saimniece iedeva pilnu skārdu piena, alus; Demin.
skãrdiņš, ein Trinkgefäss aus Blech für kleine Kinder Ahs.:
bē̦rns dzer pienu nuo skārdiņa;4) unebenes Eis Etn. II, 34.
In den Bedd. 1-3 wahrscheinlich aus liv. kārda resp. estn. kard "Blech", s. KZ. LII, 120, aber auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 601. In der Bed. 4 zu šķḕrst?Avots: ME III,
880