Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skūst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skūst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

noskūst

‡ nùoskūst, = nùoskust: tē̦vs ir nuoskūsts Stockm.

Avots: EH II, 87

paskūst

‡ paskūst, = paskūt, paskust: gribu p. sevi Pas. IV, 81 (aus Malta). Refl. -tiês, sich (ein wenig?) abrasieren: gribu p. Pas. IV, 84 (aus Warkl.; ebenda III p. fut. paskuss und I p. s. cond. paskustu!).

Avots: EH II, 173

skūstīties

I skūstîtiês, um eine Dame (aus sexualem Antrieb) herum sein LKW. Wenn urspr. "sich reiben um", - zu skũt.

Avots: ME III, 908

skūstīties

II skūstîtiês,

1) sich rasieren
Tirsen;

2) "sich waschen"
Odensee.

Avots: ME III, 908

Šķirkļa skaidrojumā (1)

skūt

skũt Karls., C., PS., Ermes, skùt 2 Warkl., Praes. skuju, skuvu od. skūnu Warkl., Pas. IV, 81 f. (aus Malta), Praet. skuvu, auch skūst Stockm., tr., rasieren: frizieŗi, kās viņus skuv Stari II, 545. bārzddziņi skuva bārzdas Antrop. Il, 7. ar neskūstu bārzdu Pas. IV, 81 (aus Malta). - skujamais (skujams Karls.) od. skuvamais nazis Smilt. od, skuvamais (falsch geschr.: skuvmais) U., das Rasiermesser. - Refl. -tiês, sich rasieren. Subst. skuvẽjs Bartscheier U. Neben diesem skū- ein ksū- in gr. ξύω "schabe, reibe" und ai. kṣ̌urá-ḥ "Schermesser"; vgl. Trautmann Wrtb. 268. Walde Wrtb 2 525. Die Form skūst ist wohl aus skūt und skust kontaminiert.

Avots: ME III, 908