skal˜be(s) Jürg.,
skàlbes 2 (nom. pl.) Lub., Bers., Warkl., Selšau,
skalbes">skalbes U., Mag. IV, 2, 81; RKr. II, 64; Etn. III, 7, acc. s.
skàlbi 2 Kr.,
skalbji Etn. I, 65, Alswig,
skalbi U., Sing.
skàlbis 2 Kl. Laitzen, gen. pl.
skalpju JR. IV, 31,
Kalmus (acorus calamus L.):
e̦ze̦ra līmenis spīdēja . . . aiz skalbēm un niedrām Apsk. v. J. 1905, S. 307.
brien pa mīkstajām skalbēm se̦klajā upītē A. XV, 248.
skalbju sakņu sulā Etn. IV, 115 (aus Erlaa).
- puķu skalbes U., Mag. IV, 2, 75; RKr. II, 72,
die Schwertlilie (iris L.);
zilā skalbe Wid., RKr. III, 70 (aus Lös.),
iris sibirica L.
Zu mnd. schelp "Schilf" u, a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 595)? Vgl. skaldes.Avots: ME III,
867