Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skalot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skalot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (21)

aizskalot

àizskaluôt, tr., wegspülen, fortschwemmen: ūdens zemes gandrīz visas aizskaluoja pruom LP. VII, 439. Refl. -tiês, weggespült werden: tur jāaizskaluojas visam, kuo gadu tūkstuoši tam ceļā kŗauj Niedra.

Avots: ME I, 50


apskalot

I apskaluôt, tr., bespülen, abspülen: pļavas viļņu apskaluotas. e̦ze̦rs bij plūduos apskaluojis visu malu JR. V, 26.

Avots: ME I, 121


apskalot

II apskaluôt (zu skals), mit Pergeln beschlagen: jaunbūvei sienas jau apskaluotas Dubbeln.

Avots: ME I, 121


atskalot

atskaluôt, her-, wegspülen: viļņi atskaluoja malku pie malas. Refl. -tiês, her-, weggespült werden: ūdenī vecene atskaluojās nuo kumeļa muguras LP. IV, 36.

Avots: ME I, 191


ieskalot

ìeskaluôt,

[1) hineinspülen];

2) zusammenspülen (vom Viehfutter)
Spr.

Avots: ME II, 64


izskalot

izskaluôt, ‡ Refl. -tiês,

1) sich (von selbst) ausspölen;

2) eine Zeitlang, bis zum Überdruss (vergebens) spülen:
kuo es e̦smu izskaluojusies! Frauenb.

Avots: EH I, 479


izskalot

izskaluôt [li. išskaláuti], tr., ausspülen: izvārītuos aude̦klus izvēlē un izskaluo Etn. III, 71. tur upes malā kūtij bij izskaluots pamats LP. IV, 102. jāizskaluo rīkle nuo nedēļas putekļiem.

Avots: ME I, 797


noskalot

nùoskaluôt [li. nuskaláuti], tr., abspülen: upe kājas nuoskaluoja BW. 28893. viņš nuoskaluojis dusmas ar groku Līv. pienā acis nuoskaluoju BW. piel. 2 2929. Refl. -tiês, sich abspülen.

Avots: ME II, 847


pārskalot

[pãrskaluôt,

1) hinüberspülen:
gruži pārskaluoti uz uotru pusi;

2) von neuem spülen:
p. traukus,veļu;

3) oberflächlich spülen.
Refl. -tiês, hinüberplätschern (intr.): ūdens pārskaluojās traukam pār malu.]

Avots: ME III, 175


paskalot

paskaluôt, tr., ein wenig, eine Zeitlang spülen: kre̦klus.

Avots: ME III, 100


paskaloties

[paskaluôtiês Biet. n. u., (ein wenig) plaudern; mit infigiertem -s- zu kaļuôt.]

Avots: ME III, 100


pieskalot

pìeskaluôt,

1) zu-, dazu-, hinzuspülen;

2) spülend füllen:
p. trauku ar kartupeļiem. Refl. -tiês, sich zu-, hinzuspülen: viņi ļāvās pieskaluoties pie tās pašas ve̦cās dzimtenes krastiem MWM. XI, 244.

Avots: ME III, 290


saskalot

saskaluôt, zusammenspülen Wid.: samazgas. plūdi saskaluojuši pa˙pilnam mālu Antrōp. II, 91. Subst. saskaluõjums, das Zusammenspülen; das Spülicht: Ēģiptes ielejas zemes kārtas radušās nuo Nīl[a] upes saskaluojumiem un dumblas (dūņu) slāņiem Antrōpol. III, 29. Refl. -tiês, zuviel geschüttelt werden und dadurch seinen Zustand ändern und sich mit Schaum bedecken: piens ve̦duot saskaluojies; alus mucā saskaluojies.

Avots: ME III, 731


skalot

I skaluôt, ‡

2) schlagen
Seyershof: kad Liene ir sirdīga, tā tūliņ skaluo;

3) vergeuden
Seyershof: lai tik skaluo visu naudu, - kas man par daļu! Refl. -tiês,

2): tev kuņģītis skaluojās kâ putriņas vērpelīte Tdz. 59848; wallen, wogen (vom Wasser)
Segew.; ‡

3) einander mit Wasser begiessen
Segew.: upītes malā ... ar meitām skaluojuoties Apsk. 1903, S. 14; ‡

4) sich spülen lassen
Seyershef: lietus ūdenī drēbes labi skaluojas;

5) einander schlagen (gew. mit der Fausf)
Seyershof; ‡

6) "schwelgen"
Segew.

Avots: EH II, 499, 500


skalot

I skaluôt (li. skalúoti "spülen" Lit. Mitt. I,135), tr., intr., spülen: vara trauku tev būs ar ūdeni skaluot III Mos. 6, 28. kur ūdens vairāk skaluo A. XX, 138. rīkli skaluot, gurgeln, saufen U. Refl. -tiês,

1) (für sich) spülen
(tr.): skaluojuos, velējuos straujas upes maliņā BW. 13595;

2) spülen
(intr.): ūdens tikkuo dzirdami skaluojas ap laivas priekšgalu D. 118, 14. Zu an. skola "bespülen", norw. skvala "plätschern, spülen" und (?) ai. pra-kṣ̌āláyati "spült ab", s. Zupitza Germ. Gutt. 47 und Walde Vrgl. Wrtb. lI, 599 f.

Avots: ME III, 869



skalot

II skaluôt "?": kas tā tāda skala mēle, manu dziesmu skaluotāja? kad tu tāda skaluotāja, kam pa˙priekšu neskaluoji! BW. 924, 1.

Avots: ME III, 869


skalotava

skaluôtava,* skaluôtuve*, in der Verbind. ze̦lta skaluotava (skaluotuve B. Vēstn.) Dr., Latv., B. Vēstn., die Goldwäscherei.

Avots: ME III, 869


skalotuve

skaluôtuve (unter skaluôtava),

2) eine Klatschbase
(?) Zvirgzdine (skalātive): staigā aplīk kai s. citus skalādama.

Avots: EH II, 500


uzskalot

uzskaluôt, ‡

2) (Mehl auf Wasser) schütten und ein wenig durchrühren
Frauenb.: u. miltus, lai luopi nuodzeŗas.

Avots: EH II, 733


uzskalot

uzskaluôt, (hin)aufspülen: viļņi uzskaluojuši smiltis uz krasta. Refl. -tiês, (hin)aufgesptilt werden: uz pļavas uzskaluojušās smiltis.

Avots: ME IV, 377