nùoskaluôt [li. nuskaláuti], tr., abspülen: upe kājas nuoskaluoja BW. 28893. viņš nuoskaluojis dusmas ar groku Līv. pienā acis nuoskaluoju BW. piel. ² 2929. Refl. -tiês, sich abspülen.

Avots: ME II, 847

nùoskaluôt: vējš visus mākuoņus nuoskaluojis ("izdze̦nājis, nuotīrījis"); saule spīd Frauenb. bē̦das n., den Kummer in Branntwein ersäufen U. (unter skaluot). Refl. -tiês: ūdenī nuoskaluojušies raganu smē̦ri (von der Haut) Pas. XV, 169.

Avots: EH II, 85