Paplašinātā meklēšana

drẽskam̃baris, die Sakristei. Aus nd. Drēskammer.

Avots: ME I, 498

skam̃ba: auch (mit àm ² ) Nerft; die Scherbe (mit àm ² ) Zvirgzdine; "(akmens) šķembele" (mit àm ² ) Saikava; kuoka vai trauka s. (mit am̃ ) AP., (mit àm ² ) Druw., Kortenhof, Meselau, N.-Laitzen, Zvirgzdine. kaula s. Pas. VI, 180. plêš bluķi, ka skambas vien jūk A.-Schwanb. skambām (Var.: skrandām) gāja biķerītes pa galdeņa galeņiem BW. 19709, l.

Avots: EH II, 500

skam̃ba Jürg., C., skàmba ² Mar. n. RKr. XVlI, 114, Warkl., N.-Rosen, Schwanb., Odensee, Kokn., ein (grosser) Splitter, Holzspan Oppek. n. U., N.-Rosen, Alswig, Mar., Schwanb., Laud., Erlaa; ein Splitter überhaupt, ein Bruchstück: kuokam skambas vien grìežas Vīt. 35. akmens skambas Jürg. ar ied,gtu skalu skambiņu Vīt. 74. pē̦rkuonis saspēris kuoku skambu skambās ebenda. asas stikla skambas Upītis Sieviete 241. plaukstas lieluma . . . spuoguļa skambā skatīdamies Veselis Tīrumu ļaudis. ķieģeļu skambas Druva I, 40. klinšu skambas līdzi veļas Skuola III, 226. Nach Leskien (mit?) Nom. 590 (nebst šķembele) zu šķĩt (s. dies). Diese Zusammenstellung wäre möglich bei der Annahme, dass -nb- hier noch vor dem Schwund des tautosyltabischen n zu mb geworden ist; in Formen wie tùopu < *tanpō kann sich n vor dem Labial länger gehalten haben, weil daneben Formen wie *randō > rùodu u. a. waren.

Avots: ME III, 870

skam̃bains: auch (mit am ) A.- Ottenhof. Smilt., Vaive, Wilsenhof.

Avots: EH II, 500

skam̃bains AP., skàmbaîns ² Mar. n. RKr. XVII, 114, Warkl., Odensee "ar skambām, skabargām" Schwanb., = skabargains Alswig, N.-Laitzen, Erkul, = atskabargains Bers., Adsel: sk. kuoks Ekau Grosdohn, ("kuoks, kas labi neplīst, bet tikai last nelielām skambām") Schwanb., Stomersee, Sessw., Selsau, Adleenen, Odsen, Druw., Lös., Aahof, Meselau, ("saplaisājis kuoks, nuo kupa viegti atle̦c skambas") Sessw., ("sīkās sluoksnītēs, piem. zibeņa sapluosīts kuoks") Bers. kad vē̦tra nuolauž kuoku, paliek tikai skambains stuburs AP. šis dēlis ir tik skambains, ka bail pat kāju uz tā spert Alswig.

Avots: ME III, 870

skambala: auch (mit àm ² ) Saikava (hier angeblich grösser als skamba).

Avots: EH II, 500

skambala, = skamba, ein Splitter, Bruchstück: le̦dus skambalas brīkšķ zem kājām Saul. III, 190.

Avots: ME III, 870

‡ skam̃bas Frauenb. "tiefe Radgeleise (auf dem Weg)": riteņu s. pilnas ar ūdeni.

Avots: EH II, 500

‡ atskam̃bât, absplittern (tr.): ar cirvi a. skambas nuo baļķa C. Refl. -tiês, sich absplittern; splitterig werden: ē̦vē̦lē̦tais kuoks atskambājies Jürg.

Avots: EH I, 166

pìesitiêns, das einmalige Anklopfen, Anschlagen, der Anschlag: pēc trešā piesitiena atskrēja skamba, un nuo caurā bluķa gala izvēlās iegare̦ns, apaļš priekšme̦ts Ezeriņš Leijerkaste I, 229.

Avots: ME III, 289

I šakalis: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 70, Kalupe n. FBR. XVIII, 36; Pergelholz Nerft; ein kleines Holzstück, ein Span Kaltenbr.; "pamaza kuoka skamba" Auleja.

Avots: EH II, 621

saskambât: saskambā man kādas skaidas (skambas)! N.-Laitzen.

Avots: EH XVI, 447

saskambât, tr., in kleine Stücke (skambas) zerhauen Lubn.: malkas gabalu. iekuriem ņem un saskambā... ieplē̦stuo pagali! Vīt. 53.

Avots: ME III, 731

škàmba ² Gr. - Buschh., = skamba">skamba, der Splltter, die Scherbe Spr., Lis. n. RKr. XVII, 94, Golg., Meiran, Warkh., Wessen: glāze bija saplīsuse smalkās škambās Zalktis. škambas vien le̦c Gr. - Buschh. Wohl hochle. aus *šķamba, und dies aus skamba . šķe̦mba.

Avots: ME IV, 20

škambains Wessen, = skambains">skambains.

Avots: ME IV, 20

skam̃bât: in kleine Stücke zerspalten (mit am ) Bērzgale, Meselau, Zvirgzdine; kuo tu istabā skam̃bā (= graizi, ka skambas krīt)? AP.

Avots: EH II, 500

skàmbêt ² Warkl. (li. skambė´ti "klingen"), -u, -ẽju, = skanêt: kaldināsim iemauktiņus, lai skamb . . . kumeļam sīkas naudas iemauktiņi Rutzau n. FBR. VII, 118. es būt[u] tautas izbē̦gusi, jeib vizulis neskambējis Rutzau n. RKr. XVI, 260. Wenn echt lettisch, zu skanêt; zum Lautlichen s. die Notiz zu skamba.

Avots: ME III, 870

skambulis, eine kleine Glocke: tās (= bimbalas) nenāca vis nuo lielajiem baznīcas zvaniem, bet nuo mazā kapsē̦tas skambuļa Janš. Bandavā II, 55. Vgl. li. skambalas "Klingel".

Avots: ME III, 870

skaņš, Adv. skaņi,

1) laut
V., laut schallend, hell tönend U., Deg.: skaņa balss. saimnieks sāka skaņi smieties Alm. Kaislību varā 68. skaņi raudādams LP. IV, 92. skaņa pur[v]a maliņā BW. 14139; skaņi kuoki, schlanke, beim Anschlagen schallende Bäume N.-Schwanb. skaņi degt, prasselnd brennen Neik. n. U.;

2) "?" : birzē skaņi kuoki plaukst BW. 14139;

3) skaņš, leicht zu spalten:
sk. kuoks Bers., Adsel, Selsau, Sessw., N.-Schwanb., Kalz., Neuhausen. - Subst. skaņums, der Klang, Schall U.: atbalsu skaņums Skuola III, 13. skaņš 3 dürfte eher zu skaņš 1 (die unter 1 genannten skaņi kuoki sind ja auch leicht zu spalten), als zu skamba gehören.

Avots: ME III, 872

šķe̦m̃ba Jürg., Stenden, = šķembele: pē̦rkuoniņš saspārdīja uozuoliņu; es tās ške̦mbas (Wessen) salasīju BW. 33715. Zu skamba.

Avots: ME IV, 27

‡ šupulis Auleja "pamaza kuoka skamba". Zu li. šiupuliai "drubazas".

Avots: EH II, 657