Paplašinātā meklēšana

‡ *skanda (od. *skands?), Geklingel (?): (pulksteņi) salējās vienā skaņu skandā A. Brigadere Skarbos vējos 99.

Avots: EH II, 500

ablava (mit hochle. a aus e, ),

1) das Fest, der Schmaus:
tēvs negribēja tādas ablavas kâ kāzu taisīt Saikava;

2) der Lärm
Kalz., Lubn.; Streit, Skandal: man ar šuo negribējās ablavas taisīt, par tuo ij atlaižu tuo parādu Saikava. Nebst ablava "Treibjagd" Lettg. n. U. aus r. облáва "Treibjagd"?

Avots: EH I, 1

‡ alesis, Lärm, Skandal, Radau: iztaisa tādu bāršanuos, tādu alesi, ka visa māja kājās Saikava. iztaisa tik lielu alesi, ka vai gan˙drīz pie kaušanās ebenda, Vgl. ‡ alass.

Avots: EH I, 67

‡ atbungât,

1) trommelnd herkommen
Warkl.;

2) herbeitrommeln;
(fig.) mit Oberreden, Zwang, Skandal herbeiholen Ar.: vai tu nevarēji viņu a.?

3) durchprügeln
Warkl.

Avots: EH I, 137

blaîza [Bers.], der Skandal: vakarvakarā kruogā iznāca liela blaiza Plm. [Zu blaizît.]

Avots: ME I, 308

ģilstags, Lärm, Skandal Grünh.; auch ģilstuogs [Wenden], A. VIII, 1, 407; ein Acc. ģilstuoku Plūd. LR. IV, 150, Hofzumberge. Hierher wohl auch ģilste̦gs Oppek. N. U., ein Spass.

Avots: ME I, 698

jûkste ² [Nigr.], jûksts ² Dond., der Trubel, Lärm, Skandal: kad jūkstē šādā tur nuolaidās vakars Dünsb. tad ir jūksts un trimiņš bez gala Dünsb., RKr. VI, 90.

Avots: ME II, 122

ķe̦zãkls,

1) der Schmutz, der Auswurf;

2) der Tölpel Oknist; ein Händelmacher
Lind. Mag. XIII, 2, 45; [ķe̦zâkls Kl. "ein Skandalist; ein Schmierfink"].

Avots: ME II, 372

kle̦ra, kļe̦ra Bers., gew. Pl.,

1) das Geschwätz, der Skandal;

2) der Schwätzer
[Arrasch], Trödler Matkuln: tie ir gatavie kle̦ras, ieiet kruogā, un tad tu vari gaidīt stundām Naud.

Avots: ME II, 223

lẽ̦rums, [lē̦rms St.],

1) der Lärm
(hieraus entlehnt), Skandal: pruojām iešu, neaiziešu, ja lē̦ruma nedarīšu BW. 2611, 9. nāk pusnakts, - lē̦rums kājās LP. I, 124;

2) das Unglück, Malheur
Spr.: tad jau nu gan briesmīgs līrums, lē̦rums jums uzbrucis LP. VI, 522;

3) eine grosse Menge:
viņu gaida mājās sieva un ve̦se̦ls lē̦rums bē̦rnu Latv. [kāzām sacepa ve̦se̦lu lē̦rumu maizes Dunika.] uz viņa galda atradā liels lē̦rums grāmatu A. XVII, 39; lē̦ruma rāciņi, ergiebige Kartoffeln.

Avots: ME II, 461, 462

pasaka (li. pãsaka),

1) die Fabel, das Märchen:
tukšas pasakas teikt Neik.; pasakas taisīt, leeres Gerede, Gerüchte verbreiten, klatschen Bers., Smilt., Lös., Laud.: netaisiet pasaku, macht keinen Skandal, Lärm! Bers., Ar. pasaku leitis, pasaku maiss, [kulīte Ar.], ein Fabelhans: ve̦lns lai jūs parauj, pasaku maisi! Kaudz. pļāpā kâ pasaku leitis. pasakām, zum Märchenerzählen, unglaublich zu sagen, märchenhaft: brīnumiem, pasakām aug māsiņa bāliņuos BW. 5602. piemiņām, pasakām māsa auga bāliņuos 3568. pasakām man sajāja trejdeviņi precinieki 14193;

2) das Sprichwort
L., St.;

3) als nomen agentis - das Klatschmaul:
iet kâ pasaka Laud.;

[4) etwas Weitläufiges, Verwickeltes
Ar.] Zu pasacît.

Avots: ME III, 93

pavei! (aus paveizdi!) sieh! Bers.: pavei, kas šis par kungu! Kleinb. St. 57. pavei, pavei kâ nabagi brauc! Tirzm. nesacel tāda skandala! pavei, citi klausās! Druva II, 24.

Avots: ME III, 135

plor̂ka ² Dond.,

1) "nelāga meitene";

2) der Skandal.

Avots: ME III, 352

I šal˜te N. - Bartau, Gezänk, Skandal: bija... brīnum liela šaite... starp ve̦cajiem un jaunuo Janš. Prec. viesulis 25. ļaužu starpā e̦suot... liels uztraukums un liela šalte Bandavā II, 206 (ähnlich Janš. Paipala 39 und Apskats 1903, S. 282). Trīne ceļuot lielu šalti Bandavā II, 206. Aus d. Schalt "Tadel, Schelten".

Avots: ME IV, 3

‡ skands (Neologismus?), klangvoll, tönend (?): Virzam ... ritms... un liduojuoši skanda valuoda Dienas Lapa 1933. No 8.

Avots: EH II, 500

tracis,

1) der Skandal (Lürm und Rauferei
Drosth., Smilt.): tracis tiek sace̦lts B. Vēstn, veči e̦suot sadzirdē juši šuo traci LP. VI, 757. man nuotika tāds tracis Naud. es ar biju pie tā trača klāt ebenda. šim tracim nebūs labs gals Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 35. ja Stīpnieks . . . nesaka ne˙kā, tad tā lieta var iziet bez kāda trača Jaun. mežk. 62;

2) eine (lärmende?) Menge:
vārtsargi atveŗ vārtus..., un viss tracis ūkšuodams ieskrej RKr. VI, 91. Zu traks.

Avots: ME IV, 217

trācis,

1) ein Trupp, ein Schwarm Reiter
U.: viss trācis griezās atpakaļ LP. VI, 702. aizvilkus bļaudams viss trācis uz mājām Lapsa-Kūm. 110. vaidnieki ap mums trāčiem vien stājās 199. kam ar dažs kāreivju trācis jau bija 110;

2) = tracis, der Skandal (mit ã) Nikrazen (von lautem Sprechen und Lachen gesagt), Stenden: sieva izdzirdējuse trāci LP. VI, 32. nu īsti trācis iesākas Lautb. Luomi 189;

3) "?": siržu sāpes rūpju trācī ... aizmirst liec! Janš. JR. IV, 26.

Avots: ME IV, 227

traĩcis, grosser Lärm, Skandal Nigr.; der Verdingungstag Preekuln n. BielU. Zu traikât?

Avots: ME IV, 217

traĩdirĩdis, Lärm, Skandal, an dem eine grossere Anzahl von Menschen beteiligt ist: kruogā gāja vaļā liels traidirīdis Dunika.

Avots: ME IV, 217

trẽ̦za Blumenhof, Kempenhof, Notk., PS., Smilten, Schelte, Strafe, Skandal, Unannehm. lichkeit: tīri negaiduot uznāca tāda trē̦za Kempenhof. nu tam būs trēza priekšā (er wird Unangenehmes hören) PS.

Avots: ME IV, 233

trikuons Wessen, trikuoņa Gr.-Buschh., der Lärm, Skandal: pagasta mājā bija liela trikuoņa Gr.-Buschh. kruogā liela trikuoņa laikam kaunas ebenda. trikuoņa pa liepas tiltu RKr. VII, 1437.

Avots: ME IV, 236

II trimda,

1) Lärm (namentlich mit den Füssen gemacht)
Burtn. und Oppek. n. U., Skandal Odsen;

2) "?": trimdas un dūdas un skaņas Akurater Astras 51. Wenigstens in der Bed. 1 zu tremt.

Avots: ME IV, 236

trimiņš, Skandal Mar.; Streit Druw.; Aufregung Wid.: juksts un trimiņš bez gala Rkr. VI, 90. vai neredzēji, kāds āra trimiņš bija? Mar. n. RKr. XV, 141. jaunajam pārim jau par nedēļu pēc kāzām iznācis trimiņš Druw. n. Rkr. XVII, 83.

Avots: ME IV, 236