pasaka (li.
pãsaka),1) die Fabel, das Märchen: tukšas pasakas teikt Neik.;
pasakas taisīt, leeres Gerede, Gerüchte verbreiten, klatschen Bers., Smilt., Lös., Laud.:
netaisiet pasaku, macht keinen Skandal, Lärm! Bers., Ar.
pasaku leitis, pasaku maiss, [kulīte Ar.],
ein Fabelhans: ve̦lns lai jūs parauj, pasaku maisi! Kaudz.
pļāpā kâ pasaku leitis. pasakām, zum Märchenerzählen, unglaublich zu sagen, märchenhaft: brīnumiem, pasakām aug māsiņa bāliņuos BW. 5602.
piemiņām, pasakām māsa auga bāliņuos 3568.
pasakām man sajāja trejdeviņi precinieki 14193;
2) das Sprichwort L., St.;
3) als nomen agentis - das Klatschmaul: iet kâ pasaka Laud.;
[4) etwas Weitläufiges, Verwickeltes Ar.]
Zu pasacît.Avots: ME III,
93