II šalte,
šalts, -s,1) = juonis 2,
Ungestüm, ein gewaltiges Herfallen über etwas U.:
liesmas ar šalti krita uz māju Kronw. n. U.
ņemsim tik ar šalti, tad jau ies! Naud.
zirgs izrāvās un - atpakaļ stallī ar šalti Naud.
uz leju ar varņu šalti tur mežupe drāzdama līkumus me̦t A. 1897, S. 377.
ūdens skrien ar (visu) šalti Nötk.
asins skrēja ar šalti Stērste.
trauksim ar juoni, skriesim ar šalti! Plūd.
kuņa devās ar šalti... ārā Etn. IV, 54.
ar šalti uzgāž... ūdeni LP. V, 175.
gaisā vēja šaltes saceļ ve̦lni Pūrs I, 114;
2) eine Welle (figürlich),
ein Strom Spr. (figürlich):
karsta šalte izplūda caur visiem luocekļiem A. XX, 45 (ähnlich Vēr. II, 1409),
prieka šalts izskrēja tam caur krūtīm A. Brigader Daugava 1928, S. 314.
nuo viņa plūst spirgtuma šalts Skuola III, 219.
auksta vēja šalte uzlija Elzai A. Up. Sieviete 112.
tā (ziema) tiecas brāzt par... pļavām vēl krusas šalti (Hagelschauer) MWM. 1897, S. 82,
lietus nāca šaltēm (ungleichmässig) Bauske;
3) šàlts 2 ,
-s Kl., Gr. - Buschhof,
eine grössere Menge einer Flüssigkeit; ein Guss Wassers Roop n. U.:
lietus nāk šaltēm (stipri līst) Jürg., Arrasch, (mit
àl 2 ) Sessw., Lubn., Golg.
man uzgāza labu šalti ūdens C., Bershof.
ve̦se̦la šalts dubļu uzskrēja uz biksītēm Vīt. 30.
vīns lielām šaltēm plūda uz viņu drēbēm MWM. VIII, 226.
veļuoties krējums šaltēm vien lijis laukā A. 1902, S. 129.
asins šaltēm šļācuot Rainis Tāļ. n. 36.
kâ... asins šaltis laistīs Vēr. I, 1222.
auksta ūde̦na šalte A. IV, 327.
zaļgana ūdens šalte Zalktis I, 121.
blieza (kuoku) ūdenī, ka Jurim ve̦se̦la šàlte 2 iedrāzās Vīt. 80;
"liels un straujš ūdens uzlijums ir šalˆte" Nötk.;
eine Wasserpfütze U.
(die letztere Bed. dürfte durch das Reimwort palte oder palts, -s "Pfütze" beeinflusst sein, vgl. šīs baltās šaltis, šīs ūdens paltis... putuodamas šļakst uz augšu De̦glavs Rīga II, 1, 309);4) = brīdis, eine Weile, Zeit(lang), Moment Infl., Meiran, Memelshof (šalte), Lubn., Warkl., Zvirdzine, Gr. - Buschhof, Warkh. (šàlts 2 , -s, in Warkh. und Pilda auch šàlte 2 ): ni dieneņas, ni šalteņas ni˙kur mun nuokavēt BW. 3875, 7. pagaidīšu vēl kaidu šaltiņu Pas. I 151 (ähnlich IV, 163). tai šaltei, unterdessen Zbiór XVIII, 238. atiet muižinieks..., kab izne̦stu... ceļavīru, bet tai šaltī (in dem Moment) re̦dz... Pas. IV, 85. cik šās piene̦suot (malkas) par dienu, tik jis par vienu šaltiņu nuosviež nuo cepļa 207. par šalti grāfs atkan atgulās nedzīvs III, 86. par šaltiņu sadunēja zeme II, 142;5) "прiем, черед" Spr. Wohl aus d. Schalt "Stoss, Schwung"; zur Bed. 4 vgl. juonis 1 und strāve "Strom; eine Zeitlang".Avots: ME IV,
3,
4