Paplašinātā meklēšana

bal˜skans Trik., weisslich (z. B. vom Roggen). [Vgl. balzgans dass. und rùskans "rostfarben".]

Avots: ME I, 254

‡ koskans Salis, hart geworden, vertrocknet, vor Schmutz und Schweiss steif geworden.

Avots: EH I, 639

le̦skans BW. 14935, s. lē̦kans.

Avots: ME II, 453

‡ nũskans Salis, = tũļîgs.

Avots: EH II, 29

plaîskans, flüssig, dünn: plaiskana putra Veismaņi.

Avots: ME III, 315

pliẽskans Gr.-Sessau, = pliekans, flau: plieskana dūša.

Avots: ME III, 352

ruskans , s. rūsgans.

Avots: ME III, 563

rùskans Wolm., = rūsgans.

Avots: ME III, 573

skans, ‡

2) = skaņš I: s. zvans, balss Zvirgzdine; jauna ustaba ir skana ebenda. skanu balsu Tdz. 36037 (ähnlich 36056). skana meža 36080.

Avots: EH II, 500

skans (?), gut hörend: avīm ir skanas (für skaņas?) od, skaļas ausis Für I. Auf ein skans weist übrigens auch skanums.

Avots: ME III, 871

skañste U., skansts, -s, Dr., Pl. skanstis U.,

1) die Schanze
U., Ronneb., Smilt., die Befestigung, Festung: skanstes kalns K. Müller, Befestigungsburg. zemes shansis, die Erdschanze Dr. viņi mēdza uzcelt skanstes uz ratiem MWM. VI, 134. vilcis milzu lielgabalus uz skanstīm Kaudz. Jaunie mėrn. laiki I, 42;

2) skansts "maza būdiņa kūtī ar griestu lūku, pa kuo nuogāž būdiņā sienu luopiem" Rothof. Vgl. skance und zum Lautlichen etwa alcers: alste̦rs.

Avots: ME III, 871, 872

skansts (unter skañste 2): auch (mit añ ) Iw. (neben skañst aus *skauste od. *skansta).

Avots: EH II, 500

traskans Gr. - Buschh., Wessen, trasks Wessen, = trausis, sprode, zerbrechlich: traskans bē̦rzs Gr.-Buschh. grib vītuols luocīties, traski vien žagariņi BW. 13038.

Avots: ME IV, 223

vaskans: vaskani ... matiņi Tdz. 38695. v. zied kapu kalns vaskaniem ziediņiem 49545.

Avots: EH II, 759

vaskans, gelb; "gelblich" Golg.: vaskana lapa Baltinow, Marienhausen. (pļava) vaskana neziedēja Baltinov n. FBR. XI, 138.

Avots: ME IV, 485

nùociêtinât, tr.,

1) befestigen: pilsē̦tu brūtgāns ar saviem nuocietina vārtus BW. III, 1, 83;

2) fesseln, festhalten:
tādu cilvē̦ku nevaruot nuocietināt ne cietumā ne dzelzī Etn. IV, 64;

3) verhärten:
bagātība nuocietna sirdi LA.;

4) abhärten, stählen:
tu, laime, zini, juo vairāk siti, juo tu nuocietini Rainis. Refl. - tiês,

1) sich befestigen:
ienaidnieki nuocietinājās skanstīs LA.;

2) sich abhärten:
vingrinādamies nuocietināmies;

3) sich verhärten:
kad mēs nuocietināmies iekš grē̦ka Rainis.

Avots: ME II, 769

plāksans U., = skans">plāskans.

Avots: ME III, 329

plãksna, plãksne,

1) die Fläche:
punkti . . . atruodas vienā un tai pašā apgaismuojamā plāksnā MWM. VI, 237. plāksnu jeb plašuma mē̦ri, Flächenmasse;

2) die Platte, Tafel:
stikla plāksnas MWM. VIII, 154. āda palika tikai kâ uodere apakš metala plāksnām Konv. ² 452. fōtografisā plāksne Vēr. I, 1545, die photographische Platte. piemiņas plāksne, die Gedenktafel. šūniņas dažādi izveiduojas, gan par gariem pavedieniem, gan par bumbuļiem un plāksnēm Vēr. II, 721. savas uoliņas uodi dēj lē̦ze̦nās plāksniņās A. v. J. 1897, S. 618. Zu plākans resp. (wenn mit -ksn- aus -skn-) zu plāskans.

Avots: ME III, 329

plaskaîns, auch skans">plaskans, platt, flach und zugleich breit L., U.: plaskanas kājiņas Lixna. plaskaiņa bluoda, eine breite, flache Schüssel U.

Avots: ME III, 320

plāskaîns, skans">plãskans Wolmarshof, platt, flach und zugleich breit U.: kuņas dē̦ls ar savu ceļa spieķi sakauj vecīti tīri plāskanu LP. Vl. 1, 573. Zu plasks I, poln. płaski "flach" und (?) li. ploskãniai "männlicher Hanf" PФB. LXV, 320; vgl. auch li. plôkščias (vielleicht aus *plāsktios), sowie Walde Vrgl. Wrtb. II, 90 und Trautmann Wrtb. 223.

Avots: ME III, 330, 331

rūsgans (geschr. phonetisch auch mit -zg-) Fest., rũsgans Rutzau, Nigr., Dunika, Salis, Drosth., Siuxt, rùsgans Wolmarshof, rùsgans ² Lis., Selsau, rũsge̦ns Ruj., rusgans Schwanb., Wid., Mar., Dond. n. FBR. V, 131, rötlich, bräunlich, rotbraun, rostfarben: rūsganais pumpurs JR. IV, 190. bē̦rzu zari ar briedušiem, rūsganiem pumpuriem Aps. II, 3. zaļā spē̦ka pilnajiem pumpuriem plīst rūsganie svārciņi J. R. IV, 34. rūsgana, kâ sarūsējuse dzelzs Vēr. II, 1230. rūsgana krāsa Konv. ² 377. rūsgans suns. meži pavasarī me̦tas rusgani Mar. atguldamās mīkstās, rūsganās sūnās Apsk. v. J. 1903, S. 34. gaišs dze̦lte̦nums, kas dīgstuošās bārdas matuos pārgāja gaišā rūsganumā Latv. vgl. rūskans und ruzgs.

Avots: ME III, 573

ruzgs Wid., rötlich, braun: ruzgas acis. ruzga drēbe. ruzgas lapas Mar. n. RKr. XV, 133. Vgl. ruskans.

Avots: ME III, 565

skaņa, skans L., der Ton, der Laut: sudraba skaņa Aus. I, 12. šķē̦pu skaņa dūc 14. tā pate pamata skaņa dzirdama vis˙cauri viņa valuodā A. Upītis J. L. 8.

Avots: ME III, 872

trasks, s. traskans; zu trass.

Avots: ME IV, 223

‡ vaskavs, = vaskans: vaskavu pina ... vainuceņu Tdz. 39039.

Avots: EH II, 759