Paplašinātā meklēšana

dzèlzskapis ,* ein eiserner Geldschrank.

Avots: ME I, 544

gulskapis, ein niedriger, langer Kasten zur Aufbewahrung von Kleidern Nölk. n. A. XIII, 492.

Avots: ME I, 678

paskapis, paskape, der Raum unter dem Schrank; paskapī od. paskapē, unter dem Schrank.

Avots: ME III, 100

skapis: vienduru s. ("kam duris uz vienu pusi veŗamas") Siuxt; pieliekamais s. ebenda. skapja durvu virējiņa BW. 11720, 4 var.

Avots: EH II, 501

skapis, verächtl. Demin. skapelis Pas. III, 319 (aus Kruhten), der Schrank. Nebst li. skãpas und estn. kapp aus mnd. schap dass.

Avots: ME III, 872

stāvskapis A. v. J. 1897, S. 223, stàvu ² skapis Lis., ein aufrecht stehender Schrank (als Gegensatz zu gulu skapis).

Avots: ME III, 1055

‡ apgrabêt ringsum abgenutzt, abgeschliffen werden: apgrabējis skapis Jürg.

Avots: EH I, 83

atvẽ̦za, ‡

2) freier Raum; Bewegungsfreiheit
KatrE. (mit è̦ ² und ê̦): nav ne˙kādas atvē̦zas, kur iet un kur būt. nav atvē̦zas: šte˙pat gulta, skapis, galdiņš. te rūmes diezgan, laba a.

Avots: EH I, 180

divdurvju skapis, zwei- od. doppeltüriger Schrank Alschw.

Avots: ME I, 471

gulu,

2): auch Lesten n. FBR. XV, 27, Oknist n. FBR. XV, 184, Kal., OB., Seyershof; uz platākiem un gulāk (Komparativ!) stāvuošiem zariem Janš. Bandavā II, 235;

3): gulu skapis Aps. J., eine Aussteuerkiste.

Avots: EH I, 418

izskatît, Refl. -tiês,

4): tur izskatās ne skapis, bet ... pilsē̦ta Pas. V, 404 (aus Rositten).

Avots: EH I, 479

lakuôt, lakieren: lakuotais skapis R. Sk. II, 130.

Avots: ME II, 417

paskape (unter paskapis): nuo paskapes kāds pabāza galvu Jauns. Raksti IV, 39.

Avots: EH XIII, 172

ritums Karls.,

1) das Rollen; der Lauf
(fig.): pazīst kungu braukumiņu, dze̦lza ratu ritumiņu BW. 13481 var. maža ritums, der Lebenslauf;

2) "satinums" Wessen, etwas Zusammengerolltes, Radförmiges: divi ritumus de̦sas RKr. XI, 77; ein Packen, Ballen, "aude̦kla baķis" Gr.-Buschhof, Pilskalne: izmeklēja derīgākuo drānu nuo rituma V. Vilibalds. skapis e̦suot ritumu kâ sistin piesists Jauns.;

3) der Rhytmus:
dziesmas bez rituma Konv. ² 675. ritums un atskaņas... slīd nuo dzejnieka ruokām Vēr. II, 733.

Avots: ME III, 534

sagrabêt,

1) intr., vor Alter klapperig werden, verfallen:
ve̦cs, sagrabējis skapis LA. ve̦ci puiši sagrabēj[u]ši kâ ve̦cās siļķu mucas BW. 30102;

2) tr., zusammenschwatzen:
diezin kuo jūs vēl nesagrabēsiet Alm. Kaislību varā 129.

Avots: ME II, 627

šaps Cibla, Pas. II, 250 (aus Asūne), šapis Pilda, = skapis">skapis, der Schrank, Schaff. Zunächst wohl nebst Ii. šêpa(s) dass. aus dem Slavischen, vgl. r. шафа dass.

Avots: ME IV, 4

skapelis (unter skapis): pie sienām karināmie skapeļi Sudr. E. Velnu dzinējs (1941) 43.

Avots: EH II, 501

‡ skapitiņš Wainsel n. FBR. XIV, 88, Demin. zu skapis.

Avots: EH II, 501

‡ skaps (o- Stamm!) Pilda n. FBR. XIII, 50, = skapis">skapis.

Avots: EH II, 501

skrĩpstaîns "eingeritzt, eingeschrammt" Sassm. n. RKr. XVII, 52: skrīpstaina brille, glāze, skrīpstainas luoga rūtis, skrīpstains galds, skapis.

Avots: ME III, 896

stùrāniski (unter stūraniski): skapis bij s. (mit û ² ) stūrī ielikts Orellen.

Avots: EH II, 597

zim̃za PS., zimze St., U.,(mit im̃ ) Katzd., das Gesimse: skapis apbe̦rztām zimsām A. XX, 254; Rand: tas tur ar sarkanām zimzām LP. VI, 357. Nebst estn. sims aus d. Sims.

Avots: ME IV, 721