sagrabêt,

1) intr., vor Alter klapperig werden, verfallen:
ve̦cs, sagrabējis skapis LA. ve̦ci puiši sagrabēj[u]ši kâ ve̦cās siļķu mucas BW. 30102;

2) tr., zusammenschwatzen:
diezin kuo jūs vēl nesagrabēsiet Alm. Kaislību varā 129.

Avots: ME II, 627

sagrabêt,

1): auch Warkl.; ‡

3) intensivierende Perfektivform zu grabêt 1: skārdi vien sagrabēja Tdz. 58442, 7.

Avots: EH XVI, 409