Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skrāģis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skrāģis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

skrāģis

skrãģis: mit à 2 ("?") Kalupe, Nerft, (skràģi 2 ) Skaista; ein Querholz, das die Füsse eines Tisches vereinigt (mit à 2 ) Oknist, Skaista, Warkl.; ein Gestelt (skràģi 2 ) Kaltenbr.; sanagluos pagaidām kādu galdu un uzliks uz krusta skrāģiem Jauns. J. un v. 60. uz skrāģa gulēja ... meita Seibolt Liktenis 91.

Avots: EH II, 508

skrāģis

skrãģis PS., C., auch skrāgs (?) Kaudz. M., Gestell für einen Tisch (einen Backtrog) U., Spr.; Gestühl Glück; ein Rahmen zum Schlafen Dr.; ein Nährahmen U.: ve̦cais galds ar tieviem, gan˙drīz pa˙visam pārde̦ldē̦tiem skrāģiem Jauns. izlīguoja ze̦lta galdu ar sudraba skrāģīšiem BW. 32887. pie... galda skrāģa 20769. galds nuoslīdēja nuo saviem skrāģiem Libek Pūķis 41. īpašu skrāgu galdiem nebij, tāpēc nuocirta mežā stakles Kaudz. Nl. 258. skrāģu galds 224. viņš darīja ... desmits vaŗa skrāģus (eherne Gestühle) Glück I Kön. 7, 27. skrāģus, kuo Zālamans . .. bij darījis II Kön. 25, 16. guļ uz suola vai skrāģa Seibolt. skrãģis Bauske, - kraķis II 3. Vgl. krãģis.

Avots: ME III, 889

Šķirkļa skaidrojumā (5)

kraģis

kraģis, ein hölzerner Dreifuss zum Sitzen [Dunika]; Gestell, um etw. darauf zu stellen und legen U., C., Perk.: [meitas nuošēžas uz paaaugstiem kraģiem Janš. Čāp. 3. Vielleicht ursprünglich in livischer Aussprache aus * skraģis, das neben skrāģis (s. dies) Hieraus nach Būga bei Jušk. und žem. krãgis dass.]

Avots: ME II, 255

skrādzis

‡ skràdzis 2 Zvirgzdine, ein Querholz, das die Füsse eines Tisches -od. einer Bank zusammenhält. Wohl für *skrādžis aus skrāģis.

Avots: EH II, 508

skrājas

skrãjas Ruj., Karls., ein Gestell (Karls., Dr.) für einen Tisch (U., Wolm.) od. Backtrog (U., Wolm., Ruj.); die Querleiste zwischen den Tischbeinen Wolm.: galda, abras skrājas Wolm. galdam skrājas (Var.: kājas) nemazgātas BW. 11232 var. Wohl gleichen Ursprungs wie skrāģis, indem j das nd. g wiedergibt.

Avots: ME III, 889

skraķis

skraķis,

1) ein einfaches Bettgestell, ein zusammenlegbares Gestell überhaupt (z. B. das Gestell des Leierkästners)
Ronneb.; ein Holz mit Ästen od. Querpflöcken, woraus Gestelle zum Trocknen von Erbsen usw. angefertigt werden PS.; eine kleine Bank Burtn.;

2) ein unartiges Kind
Burtn.; verächtl. Bezeichnung für einen alten Mann, namentl. einen alten Junggesellen Ronneb.: iet kâ skraķis Karls. vai es pie tāda ve̦ca skraķa iešu? Ronneb. Vgl. kraķis II und I, sowie skrāģis.

Avots: ME III, 886