I kraģis,

1): "ein Stuhl"
NB.; bē̦rns apkravājis galdu un kraģus visādiem klumbākiem Dunika; eine Beschreibung eines solchen k. bei Janš. Līgava I, 105; ‡

2) eine Art Garnwinde Sonnaxt: pirma mešanas dzijs nuo gabaliem jāsatin uz kraģiem Oknist; ‡

3) "knaģis" Heniņš; ‡

4) "eine Pfeife mit geradem Stiel"
N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617; ‡

5) kraģi, Dachreiter
Durben n. BielU.; ‡

6) kraģi (sing. kraģis Kruhten), ein Stangengerüst auf dem Felde, worauf Heu (Klee, Erbsen u. a. Kruhten) getrocknet wird
Kl.-Gramsden.

Avots: EH I, 640

II kraģis, die Schindmähre: tu tuo (zirgu) vedi uz tirgu un pārduodi un piecieti labāk kādu rubli, nekâ tu muocies ar tādu kraģi Häck. Kal. 59, 45; ein alter Mensch: kāpi pats, ve̦cais kraģi LP. VI, 832, C. [Aus d. dial. kragge "altes, abgetriebenes Pferd" bei Frischbier I, 416.]

Avots: ME II, 255, 256

II kraģis: daudz tev bē̦ru kumeliņu? viens pats k. gruozījās ... staļļa dube̦nā BW. 25875, 3 var.

Avots: EH I, 640

kraģis, ein hölzerner Dreifuss zum Sitzen [Dunika]; Gestell, um etw. darauf zu stellen und legen U., C., Perk.: [meitas nuošēžas uz paaaugstiem kraģiem Janš. Čāp. 3. Vielleicht ursprünglich in livischer Aussprache aus * skraģis, das neben skrāģis (s. dies) Hieraus nach Būga bei Jušk. und žem. krãgis dass.]

Avots: ME II, 255