Paplašinātā meklēšana

I ìeskrabêt, [ìeskrabêtiês Bers., erknarren: sakaltis kažuoks piedeŗuoties ieskrab Wessen. man tâ kâ skrabas truoksnis ieskrabēja ausīs Fest.] viņas durvis ieskrab Stari I, 237. [ Vom Geräusch, das beim Schrapen od. beim Nagen der Mäuse entsteht Bers., Welonen u. a.: pele ieskrabējās].

Avots: ME II, 65

[II ìeskrabêt "sich mit Grünspan bedecken"(?) Treppenhof bei Adsel.]

Avots: ME II, 65

[III ìeskrabêt Bolwen, = ieskrabināt.]

Avots: ME II, 65

‡ nùoskrabêt, Perfektivform zu skrabêt I 3: skrabēt vien nuoskrabēja kazas ādu gabaliņš Tdz. 47971.

Avots: EH II, 86

saskrabêt,

1) mit Geräusch hineinfallen
(von mehrern Subjekten): visuos piecuos nadziņuos ze̦lta griezti gredzentiņi; visi pieci saskrabēja (Var.: saskanēja) medinieka tarbiņā BW. 30530;

2) zusammenscharren, -kratzen (besonders Teigreste in der
abra); auch: saskrabēt graudu paliekas apcirknī Welonen

Avots: ME III, 732, 733

I skrabêt,

3): zirņi pūslī skrab Auleja. kuldas skrabēja ar riekstiem Kaltenbr. suns plēšas aiz durvīm, ka skrab vien Sonnaxt.

Avots: EH II, 506

I skrabêt (li. skrabė´tĩ "rascheln" Jušk. LD. 252, 5),

1) -ẽju, tr., kratzen:
skrabā ejuot apavu skrabe Stelp.;

2) nagen, dass es knirscht
Vīt.;

3) -u, -ẽju, rasseln, knirschen; rascheln
Dunika, Spr.: iet; ka skrab vien Vīt. kauls : . skrabēja viņa veselīguos zuobuos Seifert Chrest. III, 3, 39, riteņu dūkuoņa un skrabēšana Latv.;

4) schwatzen.
Nebst skrabt zu li. skrebė´ti "rauschen, rasseln", atskrabai "Abfall von Zeug", r. скребý, poln. skrobię "schabe, kratze", slav. skrobotъ "Geräusch", lat. scrobis "Grube", ae. screpan, an. skrapa "scharren, kratzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582 f., Trautmann Wrtb. 267, Zubaty AtslPh. XVI, 412, Zupitza Germ. Gutt. 157, Fick Wrtb. III4, 456.

Avots: ME II, 884

II skrabêt, -ẽju, wie ein Windbeutel eilen: viņš skrabē kâ skrabis Dond. n. RKr. XVII, 52. neskrabē tik ātri ar trauku mazgāšanu, dari pamazām! Dond.

Avots: ME II, 884