Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skrapa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skrapa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
skrapa
skrapa, skrapata, ein kleines Wenig, ein Bischen : tauku ne skrapas Alm. Meitene nuo sv. 5. ve̦cie tāļākai izglītībai nedeva ne skrapas Līguotnis Stāsti I, 26. ve̦cajiem . . . nee̦smu sūtījis ne skrapas Vēr. II, 985. ne skrapatas neatlicies LP. IV, 99. sunim nedeva ne skrapatas nuo cepeša VI, 286. cepetis nuoē̦sts līdz pēdējai skrapatiņai De̦glavs. Vgl. kraps I; zu ahd. screvōn "incidere", screfunga "Eintschnitt" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581)?
Avots: ME II, 887
Avots: ME II, 887
skrapans
skrapans "?": ... šī vedīšuot mājās vīru ... "vajadzē̦tu nu gan kādu skrapanu..." K. Students Latvis No 2668.
Avots: EH II, 507
Avots: EH II, 507
skrapants
skrapants,
1): ein (von Wuchs) kleiner, aber energischer Mensch
Wilsenhof; šādi tādi skrapanti (geringschätzig) ebenda.
Avots: EH II, 507
1): ein (von Wuchs) kleiner, aber energischer Mensch
Wilsenhof; šādi tādi skrapanti (geringschätzig) ebenda.
Avots: EH II, 507
skrapants
skrapants,
1) ein kleines Kind
Dr.; ein schwächlicher Mensch Druw.;
2) "?": trīs (sc.: puišus) nuodzina skrapantuos [?] (Var.: nabaguos) BW. 13076, 2;
3) "ein verächtlicher, rachsüchtiger, prahlerischer Mensch"
Orellen. Vgl, krapants.
Avots: ME II, 887
1) ein kleines Kind
Dr.; ein schwächlicher Mensch Druw.;
2) "?": trīs (sc.: puišus) nuodzina skrapantuos [?] (Var.: nabaguos) BW. 13076, 2;
3) "ein verächtlicher, rachsüchtiger, prahlerischer Mensch"
Orellen. Vgl, krapants.
Avots: ME II, 887
skrapata
skrapata
skrapata
II skrapata, in der Verbind. skrapata skrapatām iet, schnell (laufend, hüpfend, springend) gehn Kronw. n. U.
Avots: ME II, 887
Avots: ME II, 887
Šķirkļa skaidrojumā (2)
skrabata
skrabēt
I skrabêt (li. skrabė´tĩ "rascheln" Jušk. LD. 252, 5),
1) -ẽju, tr., kratzen:
skrabā ejuot apavu skrabe Stelp.;
2) nagen, dass es knirscht
Vīt.;
3) -u, -ẽju, rasseln, knirschen; rascheln
Dunika, Spr.: iet; ka skrab vien Vīt. kauls : . skrabēja viņa veselīguos zuobuos Seifert Chrest. III, 3, 39, riteņu dūkuoņa un skrabēšana Latv.;
4) schwatzen.
Nebst skrabt zu li. skrebė´ti "rauschen, rasseln", atskrabai "Abfall von Zeug", r. скребý, poln. skrobię "schabe, kratze", slav. skrobotъ "Geräusch", lat. scrobis "Grube", ae. screpan, an. skrapa "scharren, kratzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582 f., Trautmann Wrtb. 267, Zubaty AtslPh. XVI, 412, Zupitza Germ. Gutt. 157, Fick Wrtb. III4, 456.
Avots: ME II, 884
1) -ẽju, tr., kratzen:
skrabā ejuot apavu skrabe Stelp.;
2) nagen, dass es knirscht
Vīt.;
3) -u, -ẽju, rasseln, knirschen; rascheln
Dunika, Spr.: iet; ka skrab vien Vīt. kauls : . skrabēja viņa veselīguos zuobuos Seifert Chrest. III, 3, 39, riteņu dūkuoņa un skrabēšana Latv.;
4) schwatzen.
Nebst skrabt zu li. skrebė´ti "rauschen, rasseln", atskrabai "Abfall von Zeug", r. скребý, poln. skrobię "schabe, kratze", slav. skrobotъ "Geräusch", lat. scrobis "Grube", ae. screpan, an. skrapa "scharren, kratzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582 f., Trautmann Wrtb. 267, Zubaty AtslPh. XVI, 412, Zupitza Germ. Gutt. 157, Fick Wrtb. III4, 456.
Avots: ME II, 884