Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skrapa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skrapa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

skrapa

skrapa: tik nabags, ka nav ne skrapas pie dvēseles Grünhof.

Avots: EH II, 507

skrapa, skrapata, ein kleines Wenig, ein Bischen : tauku ne skrapas Alm. Meitene nuo sv. 5. ve̦cie tāļākai izglītībai nedeva ne skrapas Līguotnis Stāsti I, 26. ve̦cajiem . . . nee̦smu sūtījis ne skrapas Vēr. II, 985. ne skrapatas neatlicies LP. IV, 99. sunim nedeva ne skrapatas nuo cepeša VI, 286. cepetis nuoē̦sts līdz pēdējai skrapatiņai De̦glavs. Vgl. kraps I; zu ahd. screvōn "incidere", screfunga "Eintschnitt" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 581)?

Avots: ME II, 887

skrapans

skrapans "?": ... šī vedīšuot mājās vīru ... "vajadzē̦tu nu gan kādu skrapanu..." K. Students Latvis No 2668.

Avots: EH II, 507

skrapants

skrapants,

1): ein (von Wuchs) kleiner, aber energischer Mensch
Wilsenhof; šādi tādi skrapanti (geringschätzig) ebenda.

Avots: EH II, 507

skrapants

skrapants,

1) ein kleines Kind
Dr.; ein schwächlicher Mensch Druw.;

2) "?": trīs (sc.: puišus) nuodzina skrapantuos [?] (Var.: nabaguos) BW. 13076, 2;

3) "ein verächtlicher, rachsüchtiger, prahlerischer Mensch"
Orellen. Vgl, krapants.

Avots: ME II, 887

skrapata

I skrapata: auch Siuxt; ein Petzen, Brocken Diet.

Avots: EH II, 507

skrapata

I skrapata, s. skrapa; vgl. krapata.

Avots: ME II, 887

skrapata

II skrapata, in der Verbind. skrapata skrapatām iet, schnell (laufend, hüpfend, springend) gehn Kronw. n. U.

Avots: ME II, 887

Šķirkļa skaidrojumā (2)

skrabata

‡ II skrabata PV., = skrapata">skrapata guovis apē̦dušas ābuoliņu, ka nav ne skrabatas pāri palicis.

Avots: EH II, 506

skrabēt

I skrabêt (li. skrabė´tĩ "rascheln" Jušk. LD. 252, 5),

1) -ẽju, tr., kratzen:
skrabā ejuot apavu skrabe Stelp.;

2) nagen, dass es knirscht
Vīt.;

3) -u, -ẽju, rasseln, knirschen; rascheln
Dunika, Spr.: iet; ka skrab vien Vīt. kauls : . skrabēja viņa veselīguos zuobuos Seifert Chrest. III, 3, 39, riteņu dūkuoņa un skrabēšana Latv.;

4) schwatzen.
Nebst skrabt zu li. skrebė´ti "rauschen, rasseln", atskrabai "Abfall von Zeug", r. скребý, poln. skrobię "schabe, kratze", slav. skrobotъ "Geräusch", lat. scrobis "Grube", ae. screpan, an. skrapa "scharren, kratzen" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582 f., Trautmann Wrtb. 267, Zubaty AtslPh. XVI, 412, Zupitza Germ. Gutt. 157, Fick Wrtb. III4, 456.

Avots: ME II, 884