Paplašinātā meklēšana

skuķis: auch (ein Mädchen etwa bis zum 20. Lebensjahr) Kegeln, ("ein Mädchen von 7-15 J.") C., Sessw.; ak tu skuķi(s) [Var.: gen. skuķa], tautu meita BW. 382, 2 var. smuks skuķītis 5119, 1; "ein unartiger Knabe (auch ein Mädchen)" OB. Vgl. ‡ skutka II.

Avots: EH II, 515

skuķis U., Bauske, Siuxt, Widdrisch, Salis, Ruj., skuķe U., Memelshof, skuķē̦ns, ein Halbwüchsling, Backfisch, ein unbedeutendes Mädchen U. (n. Mag. XIII, 2, 56 bedeute skuķis - ein kleines Mädchen u. skuķe - einen Backfisch: in Memelshof sei skuķe ein Mädchen von 13-15, skuķē̦ns ein solches von 10 Jahren): tautu skuķe BW 7141 var. Im VL. wird skuķis auch vom männl. Geschlecht gebraucht: ak tu skuķi, jaunais brāli, tavu daiļu kumeliņu! BW. 29592. Vielleicht (wie in kaķis) mit kurischem ķ aus t.

Avots: ME III, 902, 903

‡ apgãjîgs, umgänglich (?): jauns skuķis, skaists, apgājīgs Veselis Netic. Toma mīlest. 113.

Avots: EH I, 81

‡ dàmpīgs ² Lubn. "gesund, beherzt, dick, fett": d. skuķis. Wohl zum entlehnten dam̃pis "Dampf(maschine)", vgl. die Redensart iet kā dampis Saikava.

Avots: EH I, 306

II gaũris [Wilzen], ein Faulpelz: skuķis liels gauris Zehrxten.

Avots: ME I, 611

iêbtiês [Kr., Domopol, Wandsen], = viebties, ein saures gesicht machen: kuo nu iebies kâ skuķis! Wend. [ieb - dissimilatorisch aus vieb -?]

Avots: ME II, 5

ìelidinât, ìeliduôt, ielidēt Spr., intr., herein -, hineinschweben: te skuķis ielidināja Apsk. I, 448. tauriņš bija ieliduojis klusajā kaktiņā MWM. VIII, 529. sapņi ieliduoja manā dvēselē Vēr. II, 1070. Refl. - tiês,

1) sich hinein -, hereinschwingen, hinein -, hereinschweben:
pa šuo caurumu tu e̦suot ielidinājusies LP. VII, 506;

2) ins Schweben geraten, im Schweben, Fliegen eine gewisse Fertigkeit erlangen:
mazie putniņi jau labi ielidinājušies.

Avots: ME II, 38

mìesnieks [miesinieks Für. slav. męsьnikъ)], Demin. verächtl. mìesniecẽ̦ns, der Fleischer: Spr. vienu vērsi nevar diviem miesniekiem pārduot."... vai jūs miesniecē̦ns?" skuķis viņu tincināja: "arī mums lejā ir viena guovs baruojama" Seibolt.

Avots: ME II, 655

‡ *nerima, nerimas Auleja, die Unruhe: skuķis bēra steigā un nerimā jautājumus Veselis Netic. Toma mīlest. 164. kad paduomā, kaids tān pasaulis, net nerimas je̦m Auleja.

Avots: EH II, 18

‡ nuomoļ˜ļât Lems., = nùomuļ˜ļât 1 (?): skuķis nuomoļļājis priekšautu. Refl. -tiês (s. ME. II, 822): auch Lems.

Avots: EH II, 70

nùovantaruôtiês,

1) = nuovantarêtiês: skuķis palēcās aiz prieka, ka grīda salīguojās un piena puodi nuovantaruojās Jaun. dr. 1902;

[2) = nùovantarāties Neu-Wohlfahrt, Grünwald (auch in der aktiven Form);

3) "sich eine Zeitlang ohne Arbeit herumtreiben"
Kursiten, ("mit añ") Autz, Grünh., Segew.; "sich ohne Erfolg abmühen" Lis.]

Avots: ME II, 883

pãrspèks, die Übermacht: lūk, kur nu tavs pārspē̦ks? Rainis. viņš atzina tumsas un pārspē̦ka varu Vēr. I, 680. ienaidnieka pārspē̦ks A. XI, 218. [pārspē̦ks ir m˙ūsu pusē Stelp., Fest. skuķis gan turējās pretim, bet kuo viņš varēja pret pārspē̦ku darīt? Veselis Saules kapsē̦ta 7.]

Avots: ME III, 177

pasaũl (unter pasaũle

5): auch Kl.-Roop n. FBR. XV, 158; p. pulku (ungemein viel)
Orellen n. FBR. XI, 43. blakts p. smird Salis. agrāk p. velēja kre̦klus ebenda. skuķis ir p. sirdīgs ebenda. grē̦ki ir p. lieli FBR. XVIII, 167.

Avots: EH XIII, 170

priêcinât Spr., tr., freuen, erfreuen; trösten U.: ak tu skuķis, tautu meita, kam tu mani priecināji? pirms tu mani priecināji, pēc tu mani bēdināji BW. 11033. es ar savu dziedāšanu raudulīti priecināju 194 var. mani ze̦lta gredzeniņi tavu sirdi priecināja Biel. 1609. viss, kas dzimtij par prieku vai bē̦dām, penātus priecināja un skumdināja Pūrs I, 107. pūķiene, ieraudzījuse čūsku nuosistu, priecināja bē̦rnus LP. VI, 521. "tad būsi vīrs par sevi", viņš priecināja Žibuli Aps. III, 15.

Avots: ME III, 391

šagalîgs C. RKr. XV, 70, Smilten, Serben, albern: šagalīgs skuķis A. 1897, S. 306.

Avots: ME IV, 1

sakā`rpît,

1): skuķis (ar ruokām) sakārpījis smiltis sev vis˙apkārt Salis; ‡

2) scharrend zerstören (?)
Salis: vistas sakārpījušas visu lecekni.

Avots: EH XVI, 416

šārguôtiês "?": skuķis šārguojies (mit ž- zu lesen?) tur augšā Jauns.

Avots: ME IV, 13

skuķe, s. skuķis.

Avots: ME III, 902

skuķē̦ns, s. skuķis.

Avots: ME III, 902

‡ II skutka Wainsel n. FBR. XIV, 89 "ne visai tikumīgs skuķis".

Avots: EH II, 517

šne̦l˜ls Gr.-Sessau, šne̦ls, Adv. šne̦lli Dond., rasch, schnell, flink: šne̦lls puika, skuķis Gr.Sessau. vilcenieku šne̦li zē̦ni stāvu lēca kumeļā BW. 12866, 2 var. tā tik bij šne̦lla braukšana! Alksnis-Zundulis. brauc šne̦llāki! Ahs. n. RKr. XVII, 56. šne̦lli jūdzu, le̦pni braucu BW. 13289. nejāj šne̦lli, tautu dē̦ls! 14455, 3 var.

Avots: ME IV, 88

‡ spùrstiķis ² Linden in Kurl. "palaidnis; ein unruhiger Mensch": skuķis iet kâ s.

Avots: EH II, 565

žãrgâtiês Līn., -ãjuôs, klettern Wessen (auch žārguôtiês), Gr. - Buschh., Nerft (žārguôtiês); kletternd sich recken, stricken (mit ā`r ² ) Golg.; ausgelassen sein, Unarten begehen (mit ãr ) Amboten; albern, tollen Ahs., (žārguoties) Gr. - Buschh.; sich unnatürlich biegen, den Kopf nach unten hängen lassen (mit ãr ) Schnehpeln, Stenden; "ķeižāties, rādīt plikas miesas daļas" (mit ãr ) Dunika: kuo tu tur žārgājies pa jumtu? vēl nuokritīsi! Wessen. nebūtu... skuķis žārguojies tur augšā Jauns. uoče grib vēršu:... krīt citām guovīm virsū žārgājas uz tām Janš. Bandavā II, 83. lēcu... un uzgrūduos šūpuļam virsū. "tu te atkal man diez kuo žārguojies!" kristamāte iekliedzās Jauns. meitenes žārgājās ar puikām Ahs. Vgl. zārgâties.

Avots: ME IV, 797

žeperîgs, herzhaft, unternehmend, geschickt, beweglich AP., Arrasch, Druw., Ekau, Erlaa, Golg., Gotthardsberg, Horstenhof, Kegeln, N. - Peb., Nötk., Raiskum, Ramelshof, Römershof, Ronneb., Schujen, Schwanb., Serben, Sermus, Sessw., Uogre, Waidau; geschickt bei der Arbeit A. - Ottenhof, AP., Bauske, Naud.; tüchtig, arbeitsam Ekau, Grünw., Stockm.; hurtig Grünh., Saucken; schlagfertig, ein wenig schroff Schujen; lustig, beweglich, ausgelassen Kokn., Stockm.; "žeberīgs" Drosth.; übereilt A. - Ottenhof, Bauske, Frauenb., Lubn., Meiran, Prl., Saikava; kräftig, "stingrs uz kājām" N. - Peb.; störrisch, zänkisch, prahlerisch, auf seinem Recht bestehend Vīt.; "drusku lielīgs, draiskulīgs" Plm.; das Wesen eines žeperis II habend Kurmene; "kas pretī turas" A. - Ottenhof, Bauske, C.: žeperīgs puisis Grünh. u. a. Jūla ir žeperīgs skuķis Saikava. žeperīga meita N. - Peb. tas ir žeperīgs vecis Stockm. mūsu saimnieks tik žeperīgs: visur viņš iŗ visu viņš re̦dz un dzird Naud. žeperīgs uz visām kantēm Drosth, Sessau.

Avots: ME IV, 803, 804