Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skurbi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skurbi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

apskurbināt

apskur̃binât, tr., betäuben, schwindlig machen.

Avots: ME I, 122


atskurbināt

atskur̃binât, wieder nüchtern machen, von einem Rausch befreien: piedzē̦rušu. Refl. -tiês = atskur̃bt, wieder nüchtern werden, den Rausch verlieren: atskurbis viņš vairs nevar atminēties Latv.

Avots: ME I, 193


ieskurbināt

[ìeskurbinât, sich ein wenig besaufen machen Nigr.] Refl. - tiês, = ieskurbt.

Avots: ME II, 66


paskurbināt

paskùrbinât, tr.,

1) ein wenig schütteln
Lautb.: galvu MWM. III, 283;

[2) "ein wenig reiben·
: p. galvu Bauske. Refl. -tiês, sich eine Weile drehend schwindlig werden: paskurbināsimies! Wandsen.]

Avots: ME III, 101


saskurbināt

saskurbinât,

1) schwindeln machen:
puisis meitu šūpuodams saskur̃bināja tai galvu Nigr., Dunika, Dond.;

2) berauschen (mit Alkohol)
C. (mit ùr ), Salis (mit ur̂ 2 ), Selg.

Avots: ME III, 735


skurbi

skurbi Lng., die Flossfedern eines Fisches auf dem Rilcken.

Avots: EH II, 516


skurbināt

skurbinât: mit ur̃ ("?") Degalen,

1): (alutiņš) tev galviņu skur̂bināj[a] 2 VL. aus A.-Ottenhof FBR. XVI, 94.

Avots: EH II, 516


skurbināt

skurbinât, tr.,

1) skùrbinât Ermes, (mit ur̂ 2) Bauenhof, berauschen
(skur̃bināt) Dond., Sassm., schwindlig machen, in die Runde drehen bis zum Schwindligwerden Spiess n. U.: paštaisīts vīns skurbina Sassm. narcisas bālās, kas skurbina jūtas A. XX, 661. akmins grìežas riņķī, skurbina šuo bez jē̦gas LP. V, 124;

2) (den Kopf) schütteln
Ahs., Wandsen (skurbināt): zirgs iet galvu skurbinādams Br. 343. ve̦cie rāmi skurbināja savas sirmās galviņas Plūd. Rakstn. II, 282. uz vaicāšanām, vai cerības, ārsts skurbināja galvu Lautb. Luomi 85;

3) "kratzen":
skur̂binât 2 galvu Bauske. Refl. -tiês, sich in die Runde drehen: meitenes, ruokās sakē̦rušās, skur̃binājās Ahs. Zu skurbt; aber in der Bed. 2 und 3 anscheinend durch skurinât beeinflusst.

Avots: ME III, 905


Šķirkļa skaidrojumā (7)

apskurbt

apskur̃bt, intr., schwindlig, betäubt, betrunken werden: čūska apskurba nuo dabūtā smēliena LP. VI, 521. tagad viņš bija mazliet apskurbis MWM. V, 269.

Avots: ME I, 122


paskurbt

paskùrbt, intr., ein wenig schwindlig werden, einen Ohnmachtsanfall haben; Part. praet. paskurbis, beduselt.

Avots: ME III, 101


saskurbt

saskurbt, intr.,

1) ein wenig ärgerlich, verschnupft werden:
pate iegāja saskurbuse istabā U. b. 104, 9. saskurbis vaigs;

2) sich leicht berauschen, berauscht werden
Walk, A. - Schwanb., AP., (mit ur̃ ) Dunika: viņš nuo lielas laimes pa˙visam saskurbis Lennew., Assiten, Warkl.;

3) ein wenig sauer werden: piens saskurbis Welonen, Dricē̦ni;

4) schwindelig werden
Gr. - Essern;

5) (mit ur ) "saslimt, savārgt" Lemsal.

Avots: ME III, 735


skurba

skur̂ba 2 Karls.,

1) skùrba C., skur̂ba 2 Bauske, der Schwindel, das Schwindligsein
Wid.; der Rausch (skurbis LA.), der Dusel: skurbā neatjēdzies krustu aizmest LP. VI, 34. tie baudu skurbā truokšņuo Asp, nav ve̦lni apreibuši tādā skurbā Asp. svē̦tku mūža skurbā nedzirdēja patiesības drūmuo balsi Rainis;

2) skùrba 2, die Brunstzeit der Ziegen, Schafe, Hasen
Fest. suņu skurbas laiks Etn. I(I, 146. zu skurbt.

Avots: ME III, 905


skurba

II skurba Grob., ein Blatt: kad pupām skurbas nuobirst, tad tās ve̦damas mājā. kad liniem skurbiņas nuobirušas, tad tie japlūc.

Avots: EH II, 516


skurbs

II skurbs Erlaa, Linden in Livl.,

1) "putnu bars";

2) ein Büschel
(?): ja tīrums nevienādi nuosē̦ts, tad labība aug skurbiem, t. i. vietām biezāka.

Avots: EH II, 516


skurbt

skùrbt (li. skurbti "trauern" Miežinis) C., Ermes, skur̂bt 2 Karls., Adiamünde, Bauske, Sa1isb., skur̃bt Bl., Zabeln n. FBR. IV, 65; Ugalen n. FBR. VII, 22, PS., Dond., Wandsen, Dunika, Iw., Lin. (in der Zstz. mit ap-), skurbstu, skurbu, schwindlig, ohnmächtig werden, bedüselt werden U. Refl. -tiês, sich drehen U.: skurbies kungam klāt! komm doch zum Herrn! (einem Kinde zugerufen) Waddaxt n. U. Nebst li. skur̃bti "verkümmern" (s. Būga KZ. LII, 255 und KSn. I, 106) zu r. скорбнуть "sich krümmen", скорбь "Gram", serb. skr̂b "cura", an. skorpr od. skarpr "eingeschrumpft", le. skārbt u. a., vgl. Walde Vrgl. Wrtb. II, 588 ff. mit Literaturangaben.

Avots: ME III, 905, 906