Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skurstenis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skurstenis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
skurstenis
skurstenis
skur̃stenis PS., Karls.,
1) skur̃stenis Wolm., skùrstinis 2 Mar. n. RKr. XVII, 136, skur̃stîns Dunika, skur̃stins Gramsden, Kalleten, skurstiens Manz. Lettus, der Schornstein, der Kamin
Manz. Lettus: būdiņa bij bez luogiem un skursteņa JK. V, 77. krāsnēm skurstiņa nav Etn. II, 167. dūmi nuo... skursteņa tuop aizdzīti Glück Hos. 14, 3;
2) ein Schacht
Bielenstein Ho1zb. 161. Nebst estn. korsten aus mnd. schorstên.
Avots: ME III, 906
1) skur̃stenis Wolm., skùrstinis 2 Mar. n. RKr. XVII, 136, skur̃stîns Dunika, skur̃stins Gramsden, Kalleten, skurstiens Manz. Lettus, der Schornstein, der Kamin
Manz. Lettus: būdiņa bij bez luogiem un skursteņa JK. V, 77. krāsnēm skurstiņa nav Etn. II, 167. dūmi nuo... skursteņa tuop aizdzīti Glück Hos. 14, 3;
2) ein Schacht
Bielenstein Ho1zb. 161. Nebst estn. korsten aus mnd. schorstên.
Avots: ME III, 906
Šķirkļa skaidrojumā (14)
aizrūkt
‡ àizŗũkt Dunika,
1) sich mit Russ anfüllen:
skurstenis aizŗūcis;
2) sich mit Rauch (Dunst) beziehen:
visa tā debess puse aizŗūkusi.
Avots: EH I, 47
1) sich mit Russ anfüllen:
skurstenis aizŗūcis;
2) sich mit Rauch (Dunst) beziehen:
visa tā debess puse aizŗūkusi.
Avots: EH I, 47
atlikt
atlikt (li. atlìkti),
1) tr., weg-, zurücklegen, erübrigen, ersparen:
atliek ratiņu pie malas LP. I, 154. viņdien tam lika uzvilkt tē̦va atliktuo kamzuoli Alm. atlikt naudu nebaltām dienām;
2) intr., übrig bleiben, wobei das Übrigbleibende im Nom. od. Gen. steht:
atlika pūra, pietrūka tautas. atlika veltīšu, pietrūka tautiešu BW. III, 1, 19. stārķis gājis, kad tik tam atlikuse vaļa, uz upi mazgāties Etn. IV, 143. Refl. -tiês, übrigbleiben: es dziedāju cauru dienu, man dziesmiņas (od. dziesmiņu) atlikās BW. 915. nuo pils tikai skurstenis atlicies LP. VII, 646. pēc pašam atlikās astagaļa līgaviņa BW. 22018.
Avots: ME I, 173
1) tr., weg-, zurücklegen, erübrigen, ersparen:
atliek ratiņu pie malas LP. I, 154. viņdien tam lika uzvilkt tē̦va atliktuo kamzuoli Alm. atlikt naudu nebaltām dienām;
2) intr., übrig bleiben, wobei das Übrigbleibende im Nom. od. Gen. steht:
atlika pūra, pietrūka tautas. atlika veltīšu, pietrūka tautiešu BW. III, 1, 19. stārķis gājis, kad tik tam atlikuse vaļa, uz upi mazgāties Etn. IV, 143. Refl. -tiês, übrigbleiben: es dziedāju cauru dienu, man dziesmiņas (od. dziesmiņu) atlikās BW. 915. nuo pils tikai skurstenis atlicies LP. VII, 646. pēc pašam atlikās astagaļa līgaviņa BW. 22018.
Avots: ME I, 173
izbļaustīt
izbļaûstît (freqn.) und izbļaût,
1) aus-, verschreien:
ve̦lns nav tik me̦lns kâ izbļauts;
2) ein Geschrei ausstossen:
izbļaut nāves kliedzienu A. XX, 232;
3) schreiend emporschnellen lassen:
tur skurstenis bļaun, šķiet, izbļaus gaisā kuģi MWM. XI, 260. Refl. -tiês, sich ausschreien: lai bē̦rns izbļaujas. mežā krietni izbļaustījāmies, im Walde haben wir nach Herzenslust geschreien.
Avots: ME I, 717
1) aus-, verschreien:
ve̦lns nav tik me̦lns kâ izbļauts;
2) ein Geschrei ausstossen:
izbļaut nāves kliedzienu A. XX, 232;
3) schreiend emporschnellen lassen:
tur skurstenis bļaun, šķiet, izbļaus gaisā kuģi MWM. XI, 260. Refl. -tiês, sich ausschreien: lai bē̦rns izbļaujas. mežā krietni izbļaustījāmies, im Walde haben wir nach Herzenslust geschreien.
Avots: ME I, 717
lielēdējs
most
muôst: uõ auch in muõsties Roop n. FBR. XV, 144 und atmuõsties Iw. n. FBR. VI, 59,
1): bagātais nemuož Pas. IX, 447. kad bē̦rns kustēja un muôda 2 Seyershof;
2): viņš jau muož (begreift);
kas nāk Sessw. bija muoduši, ka melderis ... izbraucis Pas. X, 527. es šuo pasauli muôžu 2 (Frauenb., = sapruotu) od. muôstu 2 (Siuxt); als Kind Gesehenes begreifen und im Gedächtnis behalten Siuxt: kad es sāku m., tad ... ebenda. tuoreiz jau es ne˙maz nuo tam nemuodu ebenda, kad es sāku pasauli m. (kennen, verstehen) Frauenb., ("apzināties, atcerēties") Blieden n. FBR. XVI, 104. vai tu muosti ("redzi")? Grünh. tie ir Druvinieki, muosti, tās mājas ..., kur kūp skurstenis Janš. Bandavā I, 19. Refl. -tiês: viņš pats ne˙maz nemuôstas 2 ("neapzinās") celties Frauenb. Zur Etymologie s. auch Būga Arch. Phil. I, 45.
Avots: EH I, 841
1): bagātais nemuož Pas. IX, 447. kad bē̦rns kustēja un muôda 2 Seyershof;
2): viņš jau muož (begreift);
kas nāk Sessw. bija muoduši, ka melderis ... izbraucis Pas. X, 527. es šuo pasauli muôžu 2 (Frauenb., = sapruotu) od. muôstu 2 (Siuxt); als Kind Gesehenes begreifen und im Gedächtnis behalten Siuxt: kad es sāku m., tad ... ebenda. tuoreiz jau es ne˙maz nuo tam nemuodu ebenda, kad es sāku pasauli m. (kennen, verstehen) Frauenb., ("apzināties, atcerēties") Blieden n. FBR. XVI, 104. vai tu muosti ("redzi")? Grünh. tie ir Druvinieki, muosti, tās mājas ..., kur kūp skurstenis Janš. Bandavā I, 19. Refl. -tiês: viņš pats ne˙maz nemuôstas 2 ("neapzinās") celties Frauenb. Zur Etymologie s. auch Būga Arch. Phil. I, 45.
Avots: EH I, 841
parovis
paruõvis, der Raum unter dem Gewölbe über dem Feuerherd in der Küche,
a) die Küche:
nuo paruovja mutuļuoja istabā balti garaiņi Vēr. II, 646. viņa ieskrien paruovī, apmaisa ar kausu putru, sabiksta zem katla pagales Purap.;
b) der alte Schornstein in der Küche
[Dunika]: paruovis - skurstenis, kuŗā žāvē gaļu Etn. III, 66; LP. V, 401; VII, 1245. [paruovī... žaudējas gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, II3.]
Avots: ME III, 93
a) die Küche:
nuo paruovja mutuļuoja istabā balti garaiņi Vēr. II, 646. viņa ieskrien paruovī, apmaisa ar kausu putru, sabiksta zem katla pagales Purap.;
b) der alte Schornstein in der Küche
[Dunika]: paruovis - skurstenis, kuŗā žāvē gaļu Etn. III, 66; LP. V, 401; VII, 1245. [paruovī... žaudējas gan mīkstie vidukļi, gan priekšpleči Janš. Dzimtene V, II3.]
Avots: ME III, 93
piesvēpt
sasvēpt
sasvêpt,
1) russig werden:
skurstenis sasvēpis Lis.;
2) vollqualmen
(intr.): istaba sasvē̦pusi ar tabaku Ermes;
3) ersticken
(intr.; von mehrern Subjekten): e̦ze̦rā sasvē̦pušas zivis Saikava.
Avots: ME III, 753
1) russig werden:
skurstenis sasvēpis Lis.;
2) vollqualmen
(intr.): istaba sasvē̦pusi ar tabaku Ermes;
3) ersticken
(intr.; von mehrern Subjekten): e̦ze̦rā sasvē̦pušas zivis Saikava.
Avots: ME III, 753
šķurstenis
*šķurstenis, vieueicht (vgl. d. dial. schür(n)stein) zu erschliessen aus hochle. škùrstenis 2 KL, Spr., Snssei n. FBR. VII, 133, Lub., Wessen, škurstinis, škurstins, škùrstins 2 Assern n. FBR. VII, 133, Wessen, = skurstenis">skurstenis, der Schornstein: (kaulu) iemeta škurstinā un sāka smirdēt Pas. IV, 277 (aus Domopol). izskrēja pa škurstini ārā V, 303 (aus Dagda). (puisēniņus) pakariet škurstenī (Var.: skurstenī)! BW. 12685.
Avots: ME IV, 55
Avots: ME IV, 55
skurstins
skurstīns
strūkle
strūkle: auch (mit ũ ) Pussen n. FBR. XX, 20;
1): skurstenis aizdegās, un tad dzirksteles nāce kâ pa strūkli AP.;
2): skrej kupla ūdens s. gaisā Janš. Apsk. 1903, 485. lietus līst strũklēm Frauenb. asins strũklēm vien skrēja AP.;
4): paiedama uz priekšu un gaŗuo, baltuo strūkli (gemeint sind Kleider)
ieraudama sev līdzi istabā Janš. Apsk. 1903, 19.
Avots: EH II, 591
1): skurstenis aizdegās, un tad dzirksteles nāce kâ pa strūkli AP.;
2): skrej kupla ūdens s. gaisā Janš. Apsk. 1903, 485. lietus līst strũklēm Frauenb. asins strũklēm vien skrēja AP.;
4): paiedama uz priekšu un gaŗuo, baltuo strūkli (gemeint sind Kleider)
ieraudama sev līdzi istabā Janš. Apsk. 1903, 19.
Avots: EH II, 591
svuļķēt
svuļķêt, -ẽju, viel Rauch von sich geben: viņš ar savu pīpi svuļķē Druw. n. Etn. II, 161. skurstenis lieliski svuļķē ebenda.
Avots: ME III, 1167
Avots: ME III, 1167
zemnieks
zemnieks, zemenieks BW. 14285, PlKur., Demin. verächtl. zemnieķelis Pūrs III, 60,
1) wer in der Erde lebt:
kurmis e̦suot zemnieks, tas zemē dzīvuojuot Vīt. 11;
2) der Bauer, Landmann:
dēstīja... vīnakalnu un izdeve tuo... zemniekiem Glück Lukas 20,9. vai vācietis, vai zemnieks BW. 7086. vaicā kungi, zemnieciņi 5852 var.;
3) das Bauernhaus, Gesinde
Salisb: Ūcis ir pirmais zemnieks lielceļa malā Salisb. kâ sauc tur tuo zemnieku aiz meža, kur tas lielais skurstenis? ebenda. Vgl. li. žẽmininkas "ein Landbewohner".
Avots: ME IV, 712
1) wer in der Erde lebt:
kurmis e̦suot zemnieks, tas zemē dzīvuojuot Vīt. 11;
2) der Bauer, Landmann:
dēstīja... vīnakalnu un izdeve tuo... zemniekiem Glück Lukas 20,9. vai vācietis, vai zemnieks BW. 7086. vaicā kungi, zemnieciņi 5852 var.;
3) das Bauernhaus, Gesinde
Salisb: Ūcis ir pirmais zemnieks lielceļa malā Salisb. kâ sauc tur tuo zemnieku aiz meža, kur tas lielais skurstenis? ebenda. Vgl. li. žẽmininkas "ein Landbewohner".
Avots: ME IV, 712