skurstenis

skur̃stenis PS., Karls.,

1) skur̃stenis Wolm., skùrstinis 2 Mar. n. RKr. XVII, 136, skur̃stîns Dunika, skur̃stins Gramsden, Kalleten, skurstiens Manz. Lettus, der Schornstein, der Kamin
Manz. Lettus: būdiņa bij bez luogiem un skursteņa JK. V, 77. krāsnēm skurstiņa nav Etn. II, 167. dūmi nuo... skursteņa tuop aizdzīti Glück Hos. 14, 3;

2) ein Schacht
Bielenstein Ho1zb. 161. Nebst estn. korsten aus mnd. schorstên.

Avots: ME III, 906


skurstenis

skur̃stenis: skursteņa slaucītājs BW. 21452.

Avots: EH II, 516