slābans
slãbans: auch Allendorf; kad aude̦kls ir tāds s., tad nav aušana AP. paticis tāds s. un turpat ar nuomiris ebenda. slābani kuo piesiet ebenda. viņš piekusis tik slābani vilka, ka žē̦l bij skatīties ebenda.
Avots: EH II, 522
Avots: EH II, 522
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'slābans' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'slābans' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
slābans
slãbans Karls., Salis, slābans U., slãbe̦ns C., slàbins 2 Kl., adv. slābani, schlaff; matt U.: slābans striķis, ein schlaffer Strick U. slābanas ruokas, erschlaffte, ermattete Arme U. vecenītei ruokas slābani nuolaidās gar sāniem Niedra. tik slābani ap dūšu CTR. 67.
Avots: ME III, 921
Avots: ME III, 921
Šķirkļa skaidrojumā (6)
bizuls
bizuls, bizulis,
1) die Schürstange beim Roden, die Ofenkrücke, ein dicker Stock zum Schlagen
Etn. I, 45: es saduošu ar bizuli Bewr. paņem labu krietnu bizulu, kuo atgaiņāties nuo suņiem A. X, 2, 536. viešņa pa ceļu, bizuls uokstā (Rätsel: der Besen ) Tr. III, 1179. ceļnieks patvēra bizulu un iesita niknajam sunim. paduod bizulu, lai izrakņāju krāsnī pagales Ramkau;
2) gaŗš, kalsnējs, slābans cilvē̦ks. slaikstās te kâ lielais bizuls Druw. [ bizuls Kreuzb., ein Besenstiel.
Wohl eine Umbildung von bizuns (s. dies.) unter dem Einfluss von bigulis od. bidzulis.]
Kļūdu labojums:
bizuns (s. dies) = bizuns (s. bizūne)
Avots: ME I, 302, 303
1) die Schürstange beim Roden, die Ofenkrücke, ein dicker Stock zum Schlagen
Etn. I, 45: es saduošu ar bizuli Bewr. paņem labu krietnu bizulu, kuo atgaiņāties nuo suņiem A. X, 2, 536. viešņa pa ceļu, bizuls uokstā (Rätsel: der Besen ) Tr. III, 1179. ceļnieks patvēra bizulu un iesita niknajam sunim. paduod bizulu, lai izrakņāju krāsnī pagales Ramkau;
2) gaŗš, kalsnējs, slābans cilvē̦ks. slaikstās te kâ lielais bizuls Druw. [ bizuls Kreuzb., ein Besenstiel.
Wohl eine Umbildung von bizuns (s. dies.) unter dem Einfluss von bigulis od. bidzulis.]
Kļūdu labojums:
bizuns (s. dies) = bizuns (s. bizūne)
Avots: ME I, 302, 303
laizīt
làizît: auch Ramkau, (mit aî 2 ) Frauenb., (mit aĩ ) Behnen, Dond., Dunika, Ermes, Iw., Lemb., Lems., PlKur., Postenden, Roop, Salisb., Siuxt, Stenden, Windau, Wolm., Zögenhof. Refl. -tiês; slābans, kâ nevar l. Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "schachmatt").
Avots: EH I, 716
Avots: EH I, 716
lampāns
lam̃pãns [auch Jürg., Arrasch, Drosth., N. - Peb., Trik., lampans Erlaa],
1) ein plumpes, ungeschicktes, zerlumptes, einfältiges, schlaffes Lebewesen:
šie tādi lampāni nākuot mežā vēl uz briežiem JU. [lampans "slābans" Etn. IV, 129; iet kâ lampāns;
2) = lampainis Etn. IV, 129;
[3) in Erlaa lampans, in Nötk. lampāns (Subst˙!), einer, der ungeschickt geht.
- In der Bed. 1 u. 3 zu lampa III.]
Avots: ME II, 418
1) ein plumpes, ungeschicktes, zerlumptes, einfältiges, schlaffes Lebewesen:
šie tādi lampāni nākuot mežā vēl uz briežiem JU. [lampans "slābans" Etn. IV, 129; iet kâ lampāns;
2) = lampainis Etn. IV, 129;
[3) in Erlaa lampans, in Nötk. lampāns (Subst˙!), einer, der ungeschickt geht.
- In der Bed. 1 u. 3 zu lampa III.]
Avots: ME II, 418
sļaugans
šļaukāt
I šļaukât, -ãju,
1) = šļaucît Nötk., PS. (mit aũ), Aahof, Geistershof, Meselau, Schujen, Smilten, (mit àu 2 ) Bers., Grundsahl, Palzm.: uzpūstu vē̦de̦ru vajaga labi šļaukāt, tad paliks slābans Fest. ruoka, kuŗu viņš šļaukāja gar bises stuobriem Saul. I, 263; "knüllen, knittern" (mit aû 2 ) Schwitten: kuo nu šļaukā drābes, pa gultu valstīdamies?"šļuokāt" (mit aũ) Grünwald; (Gras, Getreide) niedertretend gehen (mit àu 2 ) Adl., Stockm.;
2) = šļaukāties Spr., (mit aũ ) Salis; sich umhertreiben Sessw.;
3) ohrfeigen
Roop, Salisb., (mit aũ) Salis. Refl. -tiês, U., Spr., Memelshof, Ruj., (mit aũ) Karls., Salis, Seppkull, Widdrisch, (mit aû) Bers., Lubn., Saikava, Warkl., = šļaucîtiês 1 und 2; "valstīties gultā" (mit aû 2 ) Schwitten: kuo tu šļaukājies? celies augšā! Saikava. puiši ar meitām sāka šļaukāties ebenda.
Avots: ME IV, 66
1) = šļaucît Nötk., PS. (mit aũ), Aahof, Geistershof, Meselau, Schujen, Smilten, (mit àu 2 ) Bers., Grundsahl, Palzm.: uzpūstu vē̦de̦ru vajaga labi šļaukāt, tad paliks slābans Fest. ruoka, kuŗu viņš šļaukāja gar bises stuobriem Saul. I, 263; "knüllen, knittern" (mit aû 2 ) Schwitten: kuo nu šļaukā drābes, pa gultu valstīdamies?"šļuokāt" (mit aũ) Grünwald; (Gras, Getreide) niedertretend gehen (mit àu 2 ) Adl., Stockm.;
2) = šļaukāties Spr., (mit aũ ) Salis; sich umhertreiben Sessw.;
3) ohrfeigen
Roop, Salisb., (mit aũ) Salis. Refl. -tiês, U., Spr., Memelshof, Ruj., (mit aũ) Karls., Salis, Seppkull, Widdrisch, (mit aû) Bers., Lubn., Saikava, Warkl., = šļaucîtiês 1 und 2; "valstīties gultā" (mit aû 2 ) Schwitten: kuo tu šļaukājies? celies augšā! Saikava. puiši ar meitām sāka šļaukāties ebenda.
Avots: ME IV, 66