I šļaukât, -ãju,

1) = šļaucît Nötk., PS. (mit aũ), Aahof, Geistershof, Meselau, Schujen, Smilten, (mit àu ² ) Bers., Grundsahl, Palzm.: uzpūstu vē̦de̦ru vajaga labi šļaukāt, tad paliks slābans Fest. ruoka, kuŗu viņš šļaukāja gar bises stuobriem Saul. I, 263; "knüllen, knittern" (mit aû ² ) Schwitten: kuo nu šļaukā drābes, pa gultu valstīdamies?"šļuokāt" (mit aũ) Grünwald; (Gras, Getreide) niedertretend gehen (mit àu ² ) Adl., Stockm.;

2) = šļaukāties Spr., (mit aũ ) Salis; sich umhertreiben Sessw.;

3) ohrfeigen
Roop, Salisb., (mit aũ) Salis. Refl. -tiês, U., Spr., Memelshof, Ruj., (mit aũ) Karls., Salis, Seppkull, Widdrisch, (mit aû) Bers., Lubn., Saikava, Warkl., = šļaucîtiês 1 und 2; "valstīties gultā" (mit aû ² ) Schwitten: kuo tu šļaukājies? celies augšā! Saikava. puiši ar meitām sāka šļaukāties ebenda.

Avots: ME IV, 66

I šļaukât, Refl. -tiês: sich rekeln Kalz., Stelph. (mit àu ² ), Neugut.

Avots: EH II, 644

II šļaukât, -ãju "?": upe te̦k vīnūdeni šļaukādama (Var.: atsizdama) BW. 25950, 2. gar krastiem Gauja šļaukā MWM. v. J. 1898. S. 402. vilnīši nuo lē̦nām vē̦smām šļaukā MWM. XI, 259. (rasa) nuo lapām grūtsirdīgi šļaukā Duomas II, 136. Refl. -tiês, "?": div[i] upītes satecēja, vien[a] ar uotru šļaukājās (Var.: šļākājās) BW. 26616.

Avots: ME IV, 66

III šļaũkât, -ãju, schleppen, gleitend ziehen: kājas pa dubļiem C.; kājas pa grīdu (mit àu ² ) Schwanb. Zu šļaukt 1.

Avots: ME IV, 66