Paplašinātā meklēšana

I slā`ns ^2,

1) etwas zum Schlagen Geeignetes:
kad jemšu kādu slānu, tad tevi krietni nuoslānīšu Kalz., Stockm.;

2) eine Tracht
Prügel: tas nu dabūja slānu Bers. Zu slāt III.

Avots: ME III, 923

II slāns, ‡

2) = velde: visi rudzi slànuos salikti AP.; s. auch oben slāna II.

Avots: EH II, 523

II slāns, ein aufgeschichteter Haufen U.; Schicht, Lager Mag. XX, 3, 182; slā`ns ² Mar., = slànis, Schicht. Zu slāt II.

Avots: ME III, 923

‡ III slā`ns ² PV. "(liela auguma) slaists, slamāns".

Avots: EH II, 523

II slāna: ļaudis tur ābuoliņā izlaidašies tādā slànā ² ("rindā"; kann auch zum nom. slāns II gehören) KatrE.

Avots: EH II, 523

slànît Ronneb., Drosth., slânît ² Karls., Dond., slànît ² Prl., Erlaa, -u od. -ĩju, -ĩju, tr.,

1) zusammenwerfen
(linus mārkā) Adsel; schichten, aufschichten U., Wolm., Ronneb., Drosth., Dond.;

2) niederlegen
Allend. n. U.; "gāzt, nuotriekt gar zemi" (mit â ²⁾ Stenden;

3) schlagen
Mar., Drosth., Ulpisch, Ruhtern, peitschen, prügeln Gr. - Sessau, Grünwald, Stenden, Erlaa n. U., derb (z. B. mit einem Stock) prügeln (mit à ²⁾ Kalz., Stockm.: sagrābis sē̦rmuokšļa nūju un sācis slānīt neliešus LP. V, 133. me̦lnais ņe̦m kančuku ruokā un nu tikai slānī kâ slānī... ērzeli LP. VII, 104; JK. III, 74. kad ņemšu pipku, sātani, tad sākšu jūs slānīt De̦glavs Rīga II, 1, 439. kāzinieki . . . saskrējuši ar rungām un dakšām un sākuši tuo (= vilku) slānīt, gribē̦dami viņa siltā kažuoka Pas. I, 192 (aus Kreuzb.). viņš slānīja pa vienu, pa uotru ausi Ulpisch, Ruhtern;

4) töten
U., schlachten Dond.: blusas U.; luopus Dond.;

5) stechen (im Kartenspiel)
U.;

6) grob schimpfen:
tad tik varēja kruodzinieks savu sievu slānīt! vai mati stāvu slējās tuo dzirduot Selb. Refl. -tiês, nicht ordentlich arbeiten Allend. n. U. In den Bedd. 1 und 2 jedenfalls von slānis abgeleitet, in der Bed. 3 (woraus wohl die übrigen aktiven Bedd.) - zu slāns I.

Avots: ME III, 922, 923