I slā̀ns ^2,

1) etwas zum Schlagen Geeignetes:
kad jemšu kādu slānu, tad tevi krietni nuoslānīšu Kalz., Stockm.;

2) eine Tracht
Prügel: tas nu dabūja slānu Bers. Zu slāt III.

Avots: ME III, 923

II slāns, ein aufgeschichteter Haufen U.; Schicht, Lager Mag. XX, 3, 182; slā̀ns ² Mar., = slànis, Schicht. Zu slāt II.

Avots: ME III, 923

II slāns, ‡

2) = velde: visi rudzi slànuos salikti AP.; s. auch oben slāna II.

Avots: EH II, 523

‡ III slā̀ns ² PV. "(liela auguma) slaists, slamāns".

Avots: EH II, 523