Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slīcināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slīcināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizslīcināt

àizslīcinât, hinter etwas versenken: a. baļķi aiz niedrēm.

Avots: EH I, 49


apslīcināt

apslìcinât, tr., ersäufen, ertränken: tad ūdens mus būtu apslīcinājis Psalm. 124, 4.

Avots: ME I, 123


atslīcināt

atslīcinât, (aus einer gewissen Anzahl einige) ertränkend beseitigen Oknist: nuo četriem kakē̦niem trīs bija jāatslīcina.

Avots: EH I, 167, 168


ieslīcināt

[ìeslìcinât, hineinversenken: kuoku ūdenī C.]

Avots: ME II, 67



noslīcināt

nùoslìcinât, tr., ertränken: smags muskulis iegrūž darbinieku upītē nuoslīcina LP. VIl, 31. Refl. -tiês, sich ertränken: jaunavas upē nuoslīcinājušās LP. VII, 1040.

Avots: ME II, 852


pieslīcināt

pìeslīcinât, (eine Flüssigkeit) mit Sinkendem anfüllen : p. upi ar kuokiem Warkl.

Avots: ME III, 292


saslīcināt

saslīcinât, (vieles) versenken: s. linus mārkā.

Avots: ME III, 737



slīcināt

slìcinât Wolm. u. a., slîcinât 2 Salis, slĩcinât Karls., tr., fakt., ertränken, im Wasser untergehen machen: sakās mani sveši ļaud[i]s ūdenī slīcināt BW. 137031, 3. ābel[e]s kuoka laivu taisu, slīcin[u] savu lĩgaviņu 26805. grib dieviņš šuo zemīti ar ūdeni slīcināt 33669. - (fig.) vīrs aizskrēja ... dūšu slīcināt (sich betrinken) uz ... kruoģeli R. Sk. II, 129. Refl. -tiês, sich ertränken. Zu slìkt.

Avots: ME III, 934

Šķirkļa skaidrojumā (5)

gribulis

gribulis,

1): auch Bērzgale;

2): tuo tas dzeŗ; juo tam slāpst; ... kaklā tam iedīdis bezgalīgs g., un tuo tas nevar nuoslīcināt Mekons Septiņi okstoņi 26.

Avots: EH I, 405


ķīpa

ķĩpa,

2): ein netzartiger Sack
auch Oknist; ein grosser Sack Frauenb.; ein Bettsack AP.; ein netzartiger Sack voll Heu, den man bei einer Fahrt im Wagen mitnimmt Orellen; gultas ķ. (maiss) Ramkau. braucamā ķ. ebenda; nuo (ratu) ķīpas nuolēcis P. W. Šis ar mani tiesāties? 1" sabāzis visus ķīpā un vedis ... slīcināt Pas. XV, 318.

Avots: EH I, 706


piezīt

pìezīt anerkennen: meita piezīst juo par savu vīru Pas. II, 439. Refl. - -tiês, intr., eingestehen Zb. XVIII, 432: lakata īpašniece pirmā sākumā gan negribējuse piezīties, bet vē̦lāk ... teikuse visu taisnību Upīte Medn. laiki. piezīstuos, ka ne̦su slīcināt savus bē̦rnus Pas. III, 292.

Avots: ME III, 313


pildināt

I pilˆdinât Lis., N.-Peb., Dunika, = peldinât: saule savus kumeliņus jūriņā pildināja (Var.: peldināja) BW. 33944 var. zirgus pildināja 21988, 17. dē̦lu māti pildināt (Var.: slīcināt) 23195 var.

Avots: ME III, 214


špetns

špe̦tns Bauske, Brandenburg, KL, Lubn., Ruj., Saikava, Sessau, Wandsen, Wessen, špetns Sussei n. FBR. VII, 133, Bers., Dubena, Golg., Gr: Buschh., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sonnaxt, Warkl., špetns U., Mag. XIII, 3, 68, ungestüm, wild, tobend U., Oberl. n. Mag. IV, 2, 143, böse Dubena, Kreuzb., Saikava, Schlossberg, Sessau, boshaft Ekau n. U., Mag. XIII, 368; mutig Bers.; grossmäulig Ekau n. U.; garstig St., Amboten n. U.: tā ir brīnum špetna mātīte, das ist ein sehr boshaftes Weib Mag. XIII, 3, 68. špetna tā meitiņa: vārdu saka, meži skan, suoli spēra, zeme rīb BW. 6630, 11. svainīšam špetni (Var.: nikni, sīvi) suņi 3875, 5. suns gan špetni rej, bet nekuož Saikava. uz meitiešiem e̦suot špetns palicis ebenda. vīrs aizskrēja savu špetnuo dūšu slīcināt uz... kruoģeli R. Sk. II, 129. viņu špetnā dvaša nuo riebu ē̦smas kūpēs Rainis Ant. un Kl. 118. Aus poln. (resp. wruss.) szpetny "garstig".

Avots: ME IV, 101