Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'slīps' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'slīps' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
slīps
slīps
slìps C., PS., Wolm., Serbigal, Neuenb., slîps 2 Ruj., Salis, AP., Līn., Iw., slìps 2 Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, schräge U.; steil U.: slīpas slejas, schiefe Linien K. Subst. slìpums, die Schrägheit U.; der steile Abfall U., die Neige V.: krasta slīpumā Kaudz. gribu izlietuot kalna slīpumu Vēr. I, 1388. Nach Trautmann PBrB. XXXII, 150 zu li. nùslimpa "entschlüpft", slimpinė´ti "entschlüpfen" (so auch Leskien Abl. 360), ahd. slimbī "Schiefheit" u. a. (wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 433). Da nach Le. Gr. § 83 d im (mit ide. m ) erhalten wäre, scheint ī aus in entstanden zu sein.
Avots: ME III, 937
Avots: ME III, 937
Šķirkļa skaidrojumā (6)
nags
nags,
1): laid nagus! "kratz flugs"
Lng.;
3): drauga nagi (Var.: ruokas ) BW. 5584, 1. meitai darbu pilni nagi AP:, Siuxt. kad ņemšu sprungulu nagā, tad tu gan redzēsi Siuxt. nevaru ne˙kuo duot, - pašam tik tâ nagu starpā Dünsb. Skaistā Mīle 14. nagu palaidnis Frauenb., ein diebischer Mensch.
nagus turēt Lng., nicht stehlen. viņš netur labus nagus Lng., er stiehlt;
4): rādi, kāds tev n. ir! Pas. Vlll, 416. kamē̦r vien tē̦viem turēsies n. uz zveju Delle Negantais nieks 26. stāsta, kādi nagi bijuši, līdz sivē̦nus iedabūjuši maisā Janš. Mežv. ļ. I, 234. kādi nagi man ar tādu kverkli! Bandavā II, 91. manai svainei ... tādi nagi nav ar viņu turami kâ man, dzīvuojuot ar viņu vienās mājās Dzimtene V, 257. nagi! - tutenis raganai taisni aiz gultas Pas. IV, 11. tīri kâ naguos: kājas neklausa, un ruokas gurst Siuxt. naguos jau ir ar tiem čušņiem, kur jau viņi ira ebenda. nav ne˙kādu nagu, - vajag tik ķerties pie darba ebenda. nu ir naguos! Mežamuiža (Grenzhof). ka tevi naguos! ebenda;
6): nagu! "ruft man einem Pferde zu, dass es einen Huf hebe"
Tirsen u. a. šim zirgam sausi nagi un drūp ārā Siuxt. zirgam nuo lielas vilkšanas iegadās pilnie nagi (zem un pāri par nagiem aug gaļa, tâ ka tuo grūti apkalt) ebenda;
7): ce̦purēm ir n. Pas. XIII, 190;
8): auch Salis; eine gewisse Augenkrankheit
Orellen: acī n. iemeties. apužā ap tuo (scil.: acu ) vāku, kad ir iebiris kas, ieme̦tas tāds cietums, tuo sauc par acu nagu;
9): "slīps griêzums kuoka stīpas galuos" Siuxt: naguos turas stīpa kuopā; nagi satur, ka nešļūk ārā. stīpu liekuot ap trauku, šuos nagus pārliek krustām vienu pār uotru un aizāķē aiz stīpas;
11): vanaga nagi Wid., genista tinctoria; vanagu nadziņš Siuxt, eine gewisse Pflanze;
kaķa n., eine gewisse Pflanze (?): cik mēs patērējam kumelīšu, dzērves acu, kaķa naga Daugava 1928, S. 939; ‡
13) ve̦lna n. Siuxt, eine fünfzinkige Gabel zum Spreunehmen;
‡
14) putna n. U., ein Dieb (umschreibend).
Avots: EH II, 2
1): laid nagus! "kratz flugs"
Lng.;
3): drauga nagi (Var.: ruokas ) BW. 5584, 1. meitai darbu pilni nagi AP:, Siuxt. kad ņemšu sprungulu nagā, tad tu gan redzēsi Siuxt. nevaru ne˙kuo duot, - pašam tik tâ nagu starpā Dünsb. Skaistā Mīle 14. nagu palaidnis Frauenb., ein diebischer Mensch.
nagus turēt Lng., nicht stehlen. viņš netur labus nagus Lng., er stiehlt;
4): rādi, kāds tev n. ir! Pas. Vlll, 416. kamē̦r vien tē̦viem turēsies n. uz zveju Delle Negantais nieks 26. stāsta, kādi nagi bijuši, līdz sivē̦nus iedabūjuši maisā Janš. Mežv. ļ. I, 234. kādi nagi man ar tādu kverkli! Bandavā II, 91. manai svainei ... tādi nagi nav ar viņu turami kâ man, dzīvuojuot ar viņu vienās mājās Dzimtene V, 257. nagi! - tutenis raganai taisni aiz gultas Pas. IV, 11. tīri kâ naguos: kājas neklausa, un ruokas gurst Siuxt. naguos jau ir ar tiem čušņiem, kur jau viņi ira ebenda. nav ne˙kādu nagu, - vajag tik ķerties pie darba ebenda. nu ir naguos! Mežamuiža (Grenzhof). ka tevi naguos! ebenda;
6): nagu! "ruft man einem Pferde zu, dass es einen Huf hebe"
Tirsen u. a. šim zirgam sausi nagi un drūp ārā Siuxt. zirgam nuo lielas vilkšanas iegadās pilnie nagi (zem un pāri par nagiem aug gaļa, tâ ka tuo grūti apkalt) ebenda;
7): ce̦purēm ir n. Pas. XIII, 190;
8): auch Salis; eine gewisse Augenkrankheit
Orellen: acī n. iemeties. apužā ap tuo (scil.: acu ) vāku, kad ir iebiris kas, ieme̦tas tāds cietums, tuo sauc par acu nagu;
9): "slīps griêzums kuoka stīpas galuos" Siuxt: naguos turas stīpa kuopā; nagi satur, ka nešļūk ārā. stīpu liekuot ap trauku, šuos nagus pārliek krustām vienu pār uotru un aizāķē aiz stīpas;
11): vanaga nagi Wid., genista tinctoria; vanagu nadziņš Siuxt, eine gewisse Pflanze;
kaķa n., eine gewisse Pflanze (?): cik mēs patērējam kumelīšu, dzērves acu, kaķa naga Daugava 1928, S. 939; ‡
13) ve̦lna n. Siuxt, eine fünfzinkige Gabel zum Spreunehmen;
‡
14) putna n. U., ein Dieb (umschreibend).
Avots: EH II, 2
sklaust
‡ sklaûst 2 , -žu, -du Dond. (n. Baar in seinem Exemplar von U.; s. auch Būga Liet. k. žod. CXV), (einen Körper zu seiner Lällgenachse) schief abschneiden (abhauen). Subst. sklaûdums 2 Pussen "slīps (kuoka) nuocirtums". Zu li. skliaũsti "schief abhauen".
Avots: EH II, 505
Avots: EH II, 505
šlaubs
šļaubs
šļaubs,
1): "slīps" (mit aû 2 ) Iw.;
2): viņš palaida gruožus šļaubāk Blaum. Raksti II 5 (1939), 90; hinter "sukas" ME. IV, 65 zu ergänzen "Blaum. Raksti VII 5 (1935), 210".
Avots: EH II, 644
1): "slīps" (mit aû 2 ) Iw.;
2): viņš palaida gruožus šļaubāk Blaum. Raksti II 5 (1939), 90; hinter "sukas" ME. IV, 65 zu ergänzen "Blaum. Raksti VII 5 (1935), 210".
Avots: EH II, 644
slīpt
slîpt 2 Karls., Bl., slīpstu, slīpu, gleiten L., U.; schief werden Biel. n. U.; sich senken (von Gebäuden) U.
Avots: ME III, 937
Avots: ME III, 937
šļūgans
šļūgans,
1): "gurde̦ns" (mit ù 2 ) Alswig; "ļe̦gans, vaļīgi sasiets" Lenzenhof;
2): "glums, slide̦ns" Meiran: visas teciņas tagad tik šļūganas; "slide̦ns, slīps" (mit ũ) Nötk.
Avots: EH II, 647
1): "gurde̦ns" (mit ù 2 ) Alswig; "ļe̦gans, vaļīgi sasiets" Lenzenhof;
2): "glums, slide̦ns" Meiran: visas teciņas tagad tik šļūganas; "slide̦ns, slīps" (mit ũ) Nötk.
Avots: EH II, 647