Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'slīst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'slīst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

atslīst

atslīst (unter atslîdêt), ‡

3) "= ‡ atslidinâtiês (?): atslīstiet, puiši, pēc pusdienas!" Bers.; ‡

4) "= nuoslīst" Vīt.: ve̦zums ir atslīdis (=siens ve̦zumā tâ nuošļucis, ka taisās ārā krist); ‡

5) sich herbegeben
Salis.

Avots: EH I, 168

izslīst

‡ izslīst (li. išslýsti), heransgleiten, entgleiten: čūska tūlin izslīda nuo viņas ruokām Pas. IV, 474 (aus Ronneb.).

Avots: EH I, 481

paslīst

paslīst (unter paslîdêt; li. paslýsti): nuo krūmiem ... paslīda laukā slaids purns Upītis Pirmā nakts 109.

Avots: EH XIII, 174

slīst

slīst,

1): auch (mit î ) Warkl.; divas glūnuošas acis slīda pār viņa augumu A. Upītis Kailā dzīvība 41. pa kuŗu (scil.: pluosts) slīdīs nuo zemes iekš ūdeņa L. Av. 1823, No 17.

Avots: EH II, 527

Šķirkļa skaidrojumā (3)

apslist

apslist, apslīst, -stu, -su, sich legen, still werden, aufhören: kāzu viesi visu nakti trieca; tikai pret rīta pusi apslīsa. lietus apslīsa (Druw. n. Etn. IV, 33). cālīši visu dienu čiepstēja; tikai vakarā apslisa T. pret vakaru vējš apslisa Aps. kad ūdeni uzlēja, tad uguns apslisa Schwnb. fabrikā truoksnis tikai pa svētdienām apslīst od. apslist J. Kaln.

Avots: ME I, 123

paslīdēt

paslîdêt, *paslīst, paslidêt, pasklîdêt, pasklidêt, intr., ein wenig gleiten, rutschen, ausgleiten: tev kājiņā paslīdēja (Var.: paslidēja) BWp. 29790. Ungew. praet. paslīdu: tas paslīda man uz krūtīm R. Sk. II, 246. Ungew. refl. -tiês: te kāja man paslīdas Zeif. III, 2, 127.

Avots: ME III, 102, 103

slist

slist, slīst, prs. -stu,

1) (li. slýsti "gleiten") gleiten, ausgleiten:
re̦gavas slîst uz leju Bers. kāja nejauši var slist Sārķis;

2) prt. -su, (gew. in der Zstz. mit ap-, at- und nùo-) still werden, sich legen
Schwanb., Lis., Golg., Adl., Selsau, Warkl. (slist), Druw. (slīst): vējš slist Lis. In der Bed. 1 zu slids; in der Bed. 2, wenn z. B. apslist als ap-s-list (mit reflexivem -s-; vgl. z. B. skàistiês) aufzufassen ist, zu and. lēs "weniger", ahd. līso "leniter", mhd. līse "schwach, sanft", le. liẽss (s. dies, sowie zur Wurzei Walde Vrgl. Wrtb. II, 388 f.).

Avots: ME III, 933